Mārtiņš Tīdens: Atdzisušas ēkas uzsildīšana izmaksā dārgāk

Pamazām Liepājā tiek uzsākta kārtējā apkures sezona. Es gribētu sākt no otra gala. Teju ikviens pieredzējis situāciju, kad vasaras sākumā kādu brīdi māja pretojas siltumam. Viss tad atkarīgs no siltuma ielaišanas mājā. Un tajā brīdī, kad siltums izgājis sienai cauri, varam turēt logus vaļā vai ciet, bet nekas vairs nemainās – telpās ir karsts. Un, lai telpās gaisu atdzesētu, nepieciešams ļoti liels enerģijas daudzums.

Tas pats notiek arī, ziemai sākoties. Ir punkts sienā, ko sauc par rasas punktu. Proti, no ārpuses ir aukstums, bet no iekšpuses – siltums. Kaut kur šie lielumi sastopas. Neapkurinot telpas, šis punkts tiek vilkts uz iekšpusi un var tikt ievilkts pavisam iekšā.

Protams, tas atkarīgs no ēkas konstrukcijas, no tā, vai ēka ir siltināta, kādi materiāli tam izmantoti. Taču lielais risks ir pārsniegt pieļaujamo mitruma robežu, kas ir 65%. Ja mitrums būs lielāks, var sākties pelējuma rašanās iekštelpās. 

Ļaujot aukstumam ievilkties sienās, sekas var būt nepatīkamas pašiem. Pēc tam, kurinot, lai aukstumu izspiestu atkal atpakaļ ārā, ir vajadzīgs ļoti daudz enerģijas. Daudz vairāk, nekā uzturot visu laiku dzīvoklī normālu mikroklimatu.

Šāds jautājums nav aktuāls mājās, kurās ir iespēja radiatorus regulēt. Proti, apkure tiek ieslēgta tad, kad to vajag. Neatkarīgi no tā, vai āra gaisa temperatūra ir +10 vai +15 grādi. Patiesībā šādās ēkās apkuri var neizslēgt visu gadu – aizgriež radiatorus ciet vai atver tik, cik nepieciešams, lai būtu normāls mikroklimats.

Savukārt mājās, kur nav regulējamu radiatoru, vienmēr ir divas iedzīvotāju nometnes: vieniem vajag pieslēgt apkuri, otriem – vēl nevajag.

Apkurei ir jābūt regulējamai! Jo daudzdzīvokļu mājās dzīvo dažādi cilvēki. Ja vienam komforta temperatūra ir +18 grādi, tad citam varbūt +24 grādi. Viens ir spējīgs maksāt par +25 grādiem, bet cits sēdēs biezā vamzī +16 grādos. Arī no maciņa biezuma ir atkarīgs. Cik cilvēku, tik variantu. 

Tie, kuri līdz pēdējam cietīsies, nepieslēdzot apkuri, riskē ne vien ar to, ka var sākties pelēšana un nākties veikt kaut kādus remontdarbus. Viņiem jārēķinās arī ar to, ka vairāk būs jāmaksā par apkuri. Jo siltumenerģijas patēriņš, kad māja būs jāuzsilda, būs ievērojami lielāks.

Jāpiebilst, ka ir vēl viens aspekts. Parasti pārejas laikā ļoti daudz cilvēku izmanto elektriskos sildītājus. Te jāatceras viena lieta. Elektrība ir vairāk nekā divas ar pusi reizes dārgāka, nekā siltumenerģija Liepājā. Ja par elektroenerģiju maksājam aptuveni 160 eiro par megavatstundu jeb ap 16 centiem par kilovatstundu, tad par siltumenerģiju maksājam 61,5 eiro par megavatstundu jeb 6 centus par kilovatstundu. Tāda ir atšķirība.

Tā saucamo pussiltumu iespējams noregulēt arī tajās mājās, kurām vēl nav veikta renovācija un pārbūvēta apkures sistēma, radiatorus aprīkojot ar mērierīcēm.

Nu jau var teikt senos laikos mājās nebija siltummezglu un līdz ar to, cik daudz siltuma uz ēku tika padots, tik arī pa radiatoriem cirkulēja, reizēm tos sarkanus darot.

Šodien situācija ir pavisam cita. Pilnīgi visām mājām ir moderni siltummezgli. Uzņēmums “Liepājas enerģija” siltumenerģiju nodrošina līdz siltummezglam. Tālāk ir mājas saimniecība. Ēkai ziemeļu pusē ir temperatūras devējs, kas vērtē situāciju: cik lielu siltumu vajag noregulēt. Un atkarībā no āra gaisa temperatūras siltummezgls pievada mājai attiecīgu siltumu. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja āra gaisa temperatūra ir +5 grādi, nekad nebūs siltums, kāds pie -5 grādiem. Tikai tam jābūt noregulētam!

Diemžēl ar vienkāršām metodēm nav atrisināms jautājums, kad ēkā vienā dzīvoklī ir, piemēram, +23 grādi, bet citā, kur caur vecajiem logu rāmjiem svilpo vējš, tikai +16 grādi. Ja nav iespējams vienoties par ēkas renovāciju, tad būtu vēlams veikt vismaz apkures sistēmas renovāciju, lai katrs var savā mājoklī uzturēt savu komforta temperatūru. Citādāk pie kopsaucēja nonākt nav iespējams.

Un vēl būtu vēlams katram savest kārtībā savu īpašumu. Ja vienā no īpašumiem svilpo vējš, tad pārējai mājai nav jāmaksā! 1 grāda paaugstināšana siltummezglā izmaksā aptuveni 6%. Atliek parēķināt: viena īpašnieka neizdarība pārējiem mājas iedzīvotājiem maksā stipri vairāk... Un, protams, nedrīkst aizmirst par telpu vēdināšanu, gaisa apmaiņu veicot pēc iespējas straujāk.

Mārtiņš Tīdens,  Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks

Publicēts: www.liepajniekiem.lv, 2017. gada 3. oktobrī