Kādi faktori ietekmē siltumenerģijas patēriņu un maksu par to?

Salīdzināšana ir itin bieža un ierasta darbība. Mēs salīdzinām pārtikas preču cenas veikalos, salīdzinām savu un kaimiņa automašīnu vai televizoru, salīdzinām interešu izglītības iespējas skolās, bērnudārzos… Salīdzināt, protams, var jebkurus divus lielumus, lietas vai procesus – ja vien tie ir salīdzināmi pēc savas būtības – tomēr, lai salīdzināšana būtu objektīva, jāprot to darīt pareizi, ņemot vērā visus apstākļus un aspektus. Šoreiz salīdzināsim ēku siltumenerģijas patēriņus – kas tos ietekmē un kā veidojas izmaksas par apkuri.

Precīzāk – atšķirīgs siltumenerģijas patēriņš

Salīdzinot apkures rēķinus pareizāk būtu runāt par atšķirīgo siltumenerģijas patēriņu nevis maksājuma summu, jo tieši ikmēneša patērētais siltumenerģijas apjoms ir galvenais faktors, kas nosaka to, cik tad konkrētajā mēnesī būs jāmaksā par apkuri. Jo vairāk siltumenerģijas patērēts, jo lielāks būs gala maksājums; un otrādi – samaksa būs zemāka pie neliela siltumenerģijas patēriņa.

Liepājā ikmēneša siltumenerģijas patēriņš, atbilstoši katrā ēkā uzstādītajam siltuma skaitītājam, tiek aprēķināts visai dzīvojamai mājai kopā – siltumapgādes uzņēmums no ēkā uzstādīta skaitītāja nolasa rādītājus par patērēto siltumenerģijas daudzumu, sareizina šo lielumu ar siltumenerģijas tarifu un nosūta ikmēneša rēķinu namu apsaimniekotājam. Atbilstoši katras konkrētās ēkas pieņemtajai aprēķinu metodikai, apsaimniekotāja pārziņā ir tālākais izmaksu sadalījums starp mājas dzīvokļiem – visu dzīvokļu kopējā rēķinu summa veido to pašu kopsummu, ko siltumapgādes uzņēmums aprēķinājis, reizinot ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu un spēkā esošo tarifu.

Katras dzīvojamās mājas maksu par apkuri veido siltumenerģijas tarifs, kas visiem liepājniekiem ir vienāds, un ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš, kas savukārt var būt ļoti atšķirīgs. Patēriņu ietekmējošie faktori ir:

  • ārgaisa temperatūra;
  • ēkas tehniskais stāvoklis (koka, mūra māja, veca, jauna māja, jumta, sienu, pagraba, logu un druvju stāvoklis, veiktie ēkas siltināšanas vai citi energotaupības pasākumi);
  • ēkas apkures sistēmas stāvoklis (nolietota vai jauna apkures sistēma, vertikālā vai horizontālā apkures sistēma, individuālie temperatūras regulatori u.c.);
  • ēkas individuālais siltummezgls (regulāra un profesionāla apkope, pareiza ieregulēšana);
  • iedzīvotāju individuālie paradumi (izvēlētā gaisa temperatūra dzīvoklī un koplietošanas telpās, izvēlētā karstā ūdens temperatūra un patēriņš, telpu vēdināšanas paradumi u.c.).

Salīdzinot dažādu ēku siltumenerģijas patēriņu šos aspektus ir ļoti būtiski ņemt vērā, jo kompleksas iedzīvotāju darbības, kas saistītas ar gudru enerģijas lietošanu un tās ekonomiju, samazina ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu.

Temperatūra un tehniskais stāvoklis

Lai uzturētu komfortablu temperatūru dzīvoklī atšķirīgos laikapstākļos, svarīgi ir prasmīgi izmantot iespējas, ko nodrošina ēkās individuālais siltummezgls. To iespējams ieregulēt atbilstoši vēlamajai temperatūrai ēkā – ārgaisa temperatūrai pazeminoties, sistēma automātiski palielinās siltumenerģijas patēriņu, lai gaisa temperatūra mājā nepazeminātos, savukārt ārgaisa temperatūrai paaugstinoties, siltumenerģijas patēriņs samazināsies, bet iedzīvotāju komforta līmenis saglabāsies.

Ēkas individuālais siltummezgls ļauj uzturēt atšķirīgas gaisa temperatūras dažādos diennakts posmos – piemēram, dienas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas darba gaitās, un naktī temperatūru iespējams samazināta par dažiem grādiem, bet no rīta un vakarā to automātiski var paaugstināt.

Vēl viens būtisks faktors, kas ietekmē siltumenerģijas patēriņu, ir ēkas tehniskais stāvoklis jeb ēkas siltumnoturība. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati par centrālo siltumapgādi liecina, ka lielākie siltumenerģijas zudumi – 30–50% un vairāk – rodas tieši pašā ēkā, tāpēc jo īpaši nozīmīga ir mājas iedzīvotāju un apsaimniekotāja sadarbība dažādu energotaupīšanas pasākumu īstenošanai.

Siltumenerģijas patēriņš vienmēr būs lielāks vecās mājās, kur nav veikti nekādi atjaunošanas darbi, savukārt ēkām, kurās veikti energotaupīšanas pasākumi, arī patēriņš būs zemāks. Vislielāko siltuma taupīšanas efektu nodrošina visas mājas sakārtošana: noregulēts siltummezgls, iekšējās siltumapgādes sistēmas un mājas siltināšana – renovācija. Tomēr pat daļēju uzlabojumu veikšana – bēniņu, pagraba vai ārsienu siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija vai ēkas individuālā siltummezgla efektīva regulēšana – samazinās gan mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, gan kopējās izmaksas par apkuri. Ēkā veiktie kompleksie pasākumi nodrošinās mazāku siltumenerģijas patēriņu mājai kopumā, kas savukārt sniegs ieguvumu arī katram dzīvoklim atsevišķi.

Uzņēmums “Liepājas enerģija” visās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kas pieslēgtas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai, ir uzstādījis telemetrijas sistēmu, kas ne vien pašam uzņēmumam, bet arī katram namu apsaimniekotājam ļauj tiešsaistē sekot līdzi tekošajam mājas siltumenerģijas patēriņam, kā arī ļauj analizēt patēriņu par jebkuru atsevišķu periodu. Tieši siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums dažādos periodos sniedz iespēju namu apsaimniekotājam kopīgi ar iedzīvotājiem izvērtēt, kādi energotaupīšanas pasākumi ēkā būtu nepieciešami, lai siltumenerģijas patēriņu optimizētu.

Ikdienas paradumu maiņa

Siltums ir komforta prece, par kuru neapšaubāmi nākas arī maksāt. Un tomēr, zinot un ievērojot dažādus ikdienišķus energotaupīšanas pasākumus, iespējams būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu.

Divas galvenās lietas jau iepriekš pieminētas – pareizi ieregulēts mājas individuālais siltummezgls un ēku tehniskais stāvoklis. Bet ir arī virkne nosacījumu, ko ikdienā mēs katrs vai katra dzīvojamā māja var ievērot, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu:

  • ūdens temperatūra – centralizētā siltumapgāde nodrošina ēkai ne tikai siltumu, bet arī karsto ūdeni, kas parasti sastāda ap 25% no kopējā enerģijas patēriņa. Svarīgi ir nodrošināt optimālu karstā ūdens temperatūru – kas ir aptuveni 55 grādi (tai nevajadzētu būt zemākai par +50°C, lai izslēgtu dažādu baktēriju veidošanās iespējamību apkures sistēmā). Tāpat ir svarīgi, lai nebūtu karstā ūdens zudumu, gan novēršot sūces, gan izvēloties ūdeni ekonomējošus krānus;
  • vasarā bez apkures – vasarā visbiežāk nav nepieciešamības ēkas sildīt, tādēļ šajā periodā apkuri var atslēgt;
  • mēbeļu izvietojums – neaizsedziet radiatorus ar aizkariem vai mēbelēm. Lai ēka tiktu apsildīta, gaisam ir jācirkulē. Pārliecinieties, lai aizkari nebūtu pārāk gari un neaizsegtu radiatorus. Naktī aizveriet žalūzijas, ja jums tādas ir;
  • gudra vēdināšana – apkures sezonā noteikti nepieciešama telpu vēdināšana. Lai ielaistu svaigu gaisu un neradītu kondensāta veidošanos, telpas jāvēdina īsu brīdi un intensīvi. Pirms telpu vēdināšanas, ja iespējams, aizgrieziet radiatoru regulatorus; kad vēdināšana pabeigta, ieslēdziet radiatorus atpakaļ. Aukstā laikā neatstājiet ilgstoši atvērtus logus un balkona durvis. Bez vajadzības neturiet atvērtas durvis kāpņu telpā un citās koplietošanas telpās;
  • noblīvētas šķirbas – bieži slikti noblīvētu logu rezultātā grīda ir auksta. Noblīvējot logus un durvis, samazināsies aukstā gaisa iekļūšanu ēkā;
  • gudra apsildīšana – pamēģiniet samazināt temperatūru telpā. Samazinot temperatūru telpā par 1 grādu, apkurei nepieciešamais enerģijas daudzums samazinās par 5%. Lielākā daļa iedzīvotāju jūtas komfortabli, ja iekštelpu temperatūra ir 20 līdz 21 grāds. Turklāt nav nepieciešama vienāda temperatūra visā ēkā – guļamistabā, koridoros, koplietošanas telpās un citās telpās, kurās neuzturaties bieži, temperatūra var būt zemāka.

Un atgriežoties pie apkures rēķinu salīdzināšanas, vienmēr der atcerēties, ka pat šķietami divu vienādu ēku patērētais siltumenerģijas apjoms – un līdz ar to arī ēkas kopējais maksājums – var atšķirties, jo jāņem vērā gan katras ēkas tehniskais stāvoklis un īstenotie energotaupīšanas pasākumi, gan ārgaisa temperatūra un temperatūra, kāda ir izvēlēta ēku apsildīšanai, tāpat jāņem vērā pareiza ēkas individuālā siltummezgla apkope un mājas iedzīvotāju individuālie paradumi. Ja objektīvi izvērtējam visus šos aspektus, tad arī rodam atbildi, kāpēc ēku siltumenerģijas patēriņi un izmaksas ir atšķirīgas.

Uzziņai

  • Liepājā visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kas saņem centralizēto siltumapgādi, ir uzstādīti moderni individuālie siltumpunkti ar automātisko temperatūras regulēšanas iespēju, kas nozīmē, ka mājas iedzīvotājiem pašiem atliekt vienoties par vēlamo temperatūru. Tāpat namos uzstādīta telemetrijas sistēma, kas ļauj tiešsaistē sekot līdzi siltumenerģijas patēriņam, analizēt iepriekšējo periodu patēriņus, kā arī uzraudzīt iekšējās sistēmas darbību un novērst potenciālos sistēmas bojājumus.
  • Siltumapgādes uzņēmuma “Liepājas enerģija” tarifs par siltumenerģiju šā gada februārī ir 54,95 /EURMWh + PVN. Šāds tarifs saglabājas kopš pagājušā gada novembra, kad spēkā stājās jau sestais uzņēmuma tarifu samazinājums.
  • Trīs konstrukcijas ziņā līdzīgu Liepājas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums.

Adrese

Tehniskais stāvoklis

Siltumenerģijas patēriņš par janvāri (MWh)

Patēriņa salīdzinājums attiecībā pret Spīdolas ielu 2

Apsaimniekotājs

Bāriņu iela 8/10

Pilnībā renovēta ēka, horizontālā apkures sistēma

22,42

-59%

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”

Virsnieku iela 13

Ierīkota horizontālā apkures sistēma

45,79

-16%

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”

Spīdolas iela 2

Nav veikti nekādi uzlabojumi

54,51

-

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”