Kāpēc izvēlēties “zaļu” un videi draudzīgu siltumenerģiju?

Četrdesmit astoņus gadus, kopš tālajā 1929. gadā darbību uzsāka Liepājas termo elektro centrāle, siltumenerģijas ražošanai izmantoja akmeņogles, vēl turpmākos 20 gadus kā kurināmais tika izmantots mazuts. 1997. gadā toreizējais siltumapgādes pakalpojuma nodrošinātājs sāka izmantot arī dabas gāzi, bet kopš 2012. gada nogales SIA “Liepājas enerģija” izmantotie energoresursi ir dabas gāze un koksnes šķelda. Trīs gadu laikā uzņēmums šķeldas kā kurināmā izmantošanu ir palielinājis par 43% un šobrīd jau 67% no visas saražotās siltumenerģijas tiek iegūta no šķeldas – atjaunojama un videi draudzīga materiāla. Ko “zaļā” enerģija sniedz uzņēmumam un kāpēc to novērtē arī klienti?

Rūpes par apkārtējo vidi jeb vides ilgtspēja ir viens no dienas kārtības tematiem, turklāt šī jautājuma aktualitāte palielinās gadu no gada. Tas, protams, ir labi, jo vide, kurā mēs dienu dienā dzīvojam, ir nozīmīga un katrs vēlēsies, lai tā ir tīra, sakopta, droša – turklāt ilgtermiņā. “Zaļā” domāšana pakāpeniski ienāk mūsu dzīvēs – tā ir vietējo produktu izvēle un atkritumu šķirošana ģimenē, valsts mēroga organizētas vides sakopšanas iniciatīvas, modernu un videi draudzīgu risinājumu izvēle uzņēmēju vidū, un arī pašvaldību attīstītās stratēģijas vides jautājumos. Ar savu rīcību, attieksmi un zināšanām mēs veidojam izpratni par apkārtējās vides saglabāšanas nozīmīgumu.

Vides ilgtspēja jau sākotnēji bijis arī viens no “Liepājas enerģijas” darbības virzieniem – gan būvējot jaunās koģenerācijas stacijas, gan rekonstruējot pilsētas siltumtīklus. Arī izvēloties iekārtas un aprīkojumu, domāts par to, lai tas kalpotu ilgi, droši un radītu vismazāko ietekmi uz apkārtējās vides izmaiņām. Tomēr vislielākais uzņēmuma solis šajā virzienā ir bijis lēmums par kurināmā diversifikāciju, proti – daļēja dabas gāzes aizstāšana ar koksnes šķeldu.

“Zaļās” siltumenerģijas attīstība Liepājā

2012. gada novembrī līdz ar “Liepājas enerģijas” biomasas koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā un stacijas darbības uzsākšanu, tika uzsākta arī siltumenerģijas ražošana no koksnes šķeldas, tādējādi paaugstinot neatkarību no gāzes cenu svārstībām. Divos mēnešos no atjaunojamā energoresursa tika saražots 9,1% siltumenerģijas, bet pārējo apjomu joprojām nodrošināja dabas gāzes izmantošana. 2013. gadā no šķeldas iegūtā siltumenerģija sasniedza jau 40,3%, bet gadu vēlāk jau vairāk nekā divas trešdaļas siltumenerģijas tika saražots ar šķeldu. 2015. gadā uzņēmums sasniedza augsto 67% atzīmi un vēl ir neliela rezerve, kur pakāpties, lai sasniegtu aptuveni 3% pieaugumu šķeldas izmantošanā.

Šobrīd 100% šķeldas kā kurināmā izmantošana nav iespējama, jo Liepājas attālākie guļamrajoni tiek apsildīti ar autonomo katlu māju palīdzību, kurās kā kurināmais tiek izmantota dabas gāze. Šo katlu māju pārveidošana par avotiem, kas nodrošina “zaļās” siltumenerģijas ražošanu, prasītu nesamērīgi augstas investīcijas un saražotais pakalpojums būtu ekonomiski neefektīvs. Tāpat dabas gāze tiek izmantota arī pie īpaši zemām ārgaisa temperatūrām, kad ar šķeldu darbināmās iekārtas nespēj pilnībā nodrošināt pilsētai nepieciešamo siltumenerģijas apjomu.

Līdz ar daļēju pāreju uz atjaunojamā energoresursa izmantošanu un modernu skursteņu uzstādīšanu koģenerācijas stacijās, būtiski ir samazinājies izmešu apjoms, kas uzņēmuma darbības rezultātā nokļūst apkārtējā vidē. Gāzes izmeši kopš 2012. gada samazinājušies gandrīz uz pusi, savukārt 63% no kopējā izmešu apjoma 2015. gadā ir neitrāls CO2 – tas rodas šķeldai sadegot un nonāk gaisā, kur to piesaista koks, kam ogļskābā gāze nepieciešama augšanas procesiem. Izmantojot šķeldu, nav jāmaksā par CO2 emisijām, tiek saudzēta daba un netiek veicināts tā sauktais “siltumnīcas efekts”. Arī pelni, kas rodas šķeldai sadegot, netiek utilizēti apkārtējā vidē, bet nodoti izmantošanai zemnieku saimniecībām.

Koksnes izmantošana siltumenerģijas ražošanā palīdz attīstīt arī vietējo ekonomiku, nodrošinot stabilas darbības iespējas vietējiem mežistrādes uzņēmumiem. Katrā apkures sezonā “Liepājas enerģija” iepērk aptuveni 200 000 beramo kubikmetru šķeldas – tas ir aptuveni 2 700 automašīnu kravu. Turklāt šķeldas piegādes nodrošina tikai pašmāju uzņēmumi.

Ko iegūstam no “zaļās” enerģijas izmantošanas?

Viens būtisks ieguvums no “zaļās” siltumenerģijas ražošanas ir rūpes par apkārtējo vidi. Otrs apsvērums saistīts ar ekonomisko pamatojumu. Proti, šķelda ir lētāka nekā dabas gāze, un pāreja uz daļēju atjaunojamā kurināmā izmantošanu, kā arī īstenotie attīstības un investīciju projekti un ieviestie tehnoloģiskie risinājumi, ļāvuši uzņēmumam samazināt savas izmaksas. Nozīmīgi tas bijis arī uzņēmuma klientiem, jo siltumenerģijas tarifs Liepājā pēdējo gadu laikā samazināts vairākkārt.

Lai gan atsevišķi nav pētīts, vai “zaļās” siltumenerģijas ražošana ir kalpojis kā iemesls par labu centralizētās siltumapgādes izvēlei, tomēr kopš 2012. gada arvien straujāk pieaug arī “Liepājas enerģijas” jauno klientu skaits. Līdz 2012. gadam uzņēmums gadā centralizētajai siltumapgādei pieslēdza vidēji septiņus klientus, bet tālākajos gados sekoja straujšs kāpums: uzņēmums 2013. gadā izveidoja 23, 2014. gadā – 25, bet 2015. gadā 28 jaunus pieslēgumus klientu objektiem. Šajā gadā pieslēgumu skaits varētu pieaugt pat līdz 35 jauniem objektiem. Nešaubīgi klientu skaita pieaugums saistīts ar uzņēmuma attīstību, iegūto stabilitāti un klientu uzticību, kā arī ar augstvērtīgo pakalpojumu, kurš ir ērts, drošs, nepārtraukts un konkurētspējīgs. Un jā, gadu gaitā tas kļuvis videi daudz draudzīgāks.

Liene Ķestere, dzīvo privātmājā, “Liepājas enerģijas” klients no 2016. gada vasaras:

Sākotnēji apzinājām, kādi vispār ir varianti – individuālā apkure, gāzes apkure, “Liepājas enerģija”; svarīgi bija arī apkures salāgošana ar mūsu ikdienas ritmu – lai neesam spiesti visu ziemu pavadīt mājās, kurinot apkures katlu. Tālāk atlika noskaidrot siltuma pieslēgšanas izmaksas un termiņus, kādos to var veikt. Liels pluss “Liepājas enerģijai” bija tas, ka nav nepieciešami karstā ūdens boileri. Visu izšķīra izmaksas un izvēlējāmies centralizēto siltumapgādi. Arī dabai draudzīgu izejmateriālu lietošanu uzskatām par būtisku priekšrocību. Pašiem ikdienā nesanāk daudz aizdomāties par “zaļo dzīvesveidu”, bet atkritumus mūsu ģimenē gan šķiro.

Ieguvums no videi draudzīgas uzņēmējdarbības, protams, ir arī plsētai, tās iedzīvotājiem un viesiem, tāpēc viens no pašvaldības uzdevumiem saistīts ar aktuālo jautājumu risināšanu un virzīšanu šajā jomā. Siltumenerģijas nozarei saistošs ir Liepājas pilsētas domes 2014. gadā apstiprinātais Liepājas pilsētas ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāns 2014. – 2020. gadam, kas paredz atbalstu dažādiem energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem, vietējo un atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī vides apziņas celšanai.

Mārtiņš Tīdens, Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks:

“Kā zināms, viszaļākā un lētākā enerģija ir tā, kuru nepatērē. Tomēr mūsu klimatiskajos apstākļos un laikmetā enerģijas patēriņš ir neizbēgams, jautājums ir – kā to darīt ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi un arī ekonomiski pamatoti? Šeit darbības var nodalīt divos virzienos: viens no tiem ir, kādu enerģijas veidu mēs izvēlamies un piegādājam līdz ēkai un otrs – cik racionāli mēs šo enerģiju ēkā protam izlietot.

Ar “zaļu” enerģiju mēs saprotam, ka tā nav radīta ar fosilā kurināmā palīdzību, bet gan izmantojot vietējos atjaunojamos resursus. “Liepājas enerģija” pēc modernizācijas siltumenerģijas un arī elektroenerģijas ražošanai pamatā izmanto vietējo energoresursu – šķeldu, bet AS “Latvenergo” lielu pienesumu elektroenerģijas ražošanā dod Daugavas hidroelektrostacijas. Vēl mums ir milzu iespējas izmantot atjaunojamos resursus, tādus kā saules, vēja, viļņu, zemes siltuma un citus “zaļās” enerģijas veidus. Tomēr, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā tirgū, šiem ieguldījumiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem. Protams, ir jāveic aprēķini, tomēr man jau šobrīd šķiet interesanta doma par liela apjoma saules kolektoru izvietošanu centralizētās siltumapgādes sistēmā karstā ūdens nodrošināšanai gada saulainajā periodā. Tas nozīmē, ka mums katram nebūtu jāuzņemas riski par jumta bojāšanu, aizsalšanu, kaimiņu appludināšanu, aizdevuma atmaksu utt. Noteikti jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai, lai īstajā brīdī varētu pieņemt pareizos lēmumus.

Arī attiecībā uz ēkām Liepājai ir, ar ko lepoties. Mums ir visvairāk renovēto daudzdzīvokļu ēku valstī (120 ēkas), vairāk kā 90% pašvaldības ēku ir renovētas un enerģijas patēriņš tajās tiek kontrolēts, kas apstiprināts ar nupat kā izsniegto starptautiski atzīto ISO 50001:2011 sertifikātu. Bet darba vēl ir daudz, tiek gatavoti projekti, apzinātas finansiālās iespējas un esmu pārliecināts, ka 2020. gadā mēs redzēsim no energoefektivitātes viedokļa jau pavisam citu pilsētu un tas pienāks ātri.”

Ja apsverat mājoklī ierīkot jaunu vai nomainīt esošo apkures sistēmu, sazinieties ar mums – “Liepājas enerģiju”. Konsultēsim par centralizētās siltumapgādes pieslēguma iespējām Jūsu mājoklim, tehniskajiem risinājumiem pieslēguma izveidei un paredzamajām izmaksām.

Tālrunis konsultācijām un pieteikumiem: 63488866, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .