Centralizētā siltumapgāde – kas lācītim vēderā?

Liepājā centralizēto siltumapgādes pakalpojumu saņem nedaudz vairāk kā 900 objektu – tās ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, privātmājas, valsts un pašvaldību iestādes un komercobjekti. Tātad desmitiem tūkstošu liepājnieku ik dienas sajūt ērtumu un omulību, ko nodrošina saņemtā siltumenerģija, bet cik daudzi no mums zina, kas centralizētās siltumapgādes lācītim vēderā? Šoreiz stāstīsim, kā tieši darbojas pilsētas siltumapgādes sistēma, kur siltums tiek ražots un kā tas nokļūst līdz iedzīvotāju mājokļiem.

Pašreizējais siltumapgādes uzņēmums SIA “Liepājas enerģija” savu darbību uzsāka 2005. gadā, pārņemot saimniecību no toreiz bankrotējušā uzņēmuma “Liepājas siltums”. Liepājā sākās jauns centralizētās siltumapgādes posms, bet sākums nebija viegls – uzņēmuma dalībnieki, piesaistot arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, ieguldīja apjomīgas investīcijas, lai rekonstruētu novecojušās siltumtrases, izbūvētu jaunas katlu mājas, vairākkārt mazinātu tarifu, uzsāktu atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā un veiktu vēl virkni pasākumu, lai liepājnieks justos droši un ērti, saņemot pakalpojumu. Soli pa solim siltumapgādes uzņēmums sakārtoja pilsētas apkures sistēmu un ieguva iedzīvotāju uzticību – par to liecina arī ar katru gadu pieaugošais jauno klientu skaits, kuru starpā ir arī klienti, kas savulaik atteikušies no pilsētas apkures. Šodien uzņēmums ir stabils, konkurētspējīgs un viens no modernākajiem siltumapgādes uzņēmumiem valstī.

KĀ DARBOJAS CENTRALIZĒTĀ SILTUMAPGĀDE?

Centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas ceļš līdz lietotājiem sākas ar siltumenerģijas  ražošanu – lai to nodrošinātu, pilsētā ir divas koģenerācijas stacijas un  11 autonomās katlu mājas. Lielākā koģenerācijas stacija atrodas Kaiju ielā, un tā darbojas ar šķeldu, nodrošinot ar “zaļo” siltumenerģiju lielāko pilsētas daļu. Kopā ar otru uzņēmuma koģenerācijas staciju, kas atrodas Tukuma ielā, tās pilsētā aptver teritoriju no Karostas kanāla līdz Dienvidrietumu rajonam. Savukārt attālāko pilsētas mikrorajonu iedzīvotāji saņem siltumenerģiju, kas saražota autonomajās katlu mājās.

Tālāk saražotā siltumenerģija tiek pārvadīta līdz ēkām pa siltumtrasēm. Šo siltumenerģijas ceļa posmu līdz ēkai sauc par siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu.  Katrai ēkai tiek pievadītas divas caurules – pa vienu karstais ūdens no uzņēmuma katlu mājas nokļūst līdz ēkas siltummezglam, bet pa otru atdzisušais ūdens no mājas siltummezgla aizplūst atpakaļ uz katlu māju, kur cikls sākas no jauna. Liepājas siltumtīklu sistēma kopā veido ap 100 km, iekļaujot maģistrālās, sadales un iekškvartālu siltumtrases. Uzņēmuma darbības laikā vairākos posmos pilnībā rekonstruēti jau 80% siltumtīklu, un atlikušie siltumtīkli tiks modernizēti tuvāko četru gadu laikā, līdz ar to pilsētnieki var būt droši, ka modernizētie siltumtīkli kalpos vairākus gadu desmitus.

Katrā ēkā, kas saņem centrālo apkuri, ir izveidots siltummezgls – tas transformē siltumenerģiju ēkas apkures sistēmai un karstā ūdens uzsildīšanai, kā arī nodrošina pievadītās siltumenerģijas uskaiti. Ēku iekšējo siltummezglu modernizēšanā “Liepājas enerģija” kopā ar namu apsaimniekotājiem ir veikusi būtiskus uzlabojumus – praktiski visām ēkām  ir automātiskie siltummezgli, kas nodrošina regulējamu siltumenerģijas patēriņu atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un laikapstākļiem. Arī paši iedzīvotāji aizvien biežāk izvēlas modernizēt novecojušos ēku siltummezglus, tādējādi būtiski paaugstinot ārējo un iekšējo siltumtīklu drošību un samazinot siltumenerģijas patēriņu.

Kad siltumenerģija nokļuvusi līdz mājas siltummezglam, tās ceļš sadalās – viens siltummainis nodrošina siltumenerģijas cirkulāciju radiatoru sistēmā, apgādājot ēku ar apkuri, bet otra siltummaiņa funkcija ir nodrošināt, lai ar siltumenerģijas palīdzību tiek uzsildīts ēkai pievadītais aukstais ūdens, un no krāna tecētu jau karsts ūdens. Lai nodrošinātu patērētāju komfortu un, atverot krānu, ūdens vienmēr būtu nepieciešamajā temperatūrā, notiek nepārtraukta karstā ūdens cirkulācija mājas sistēmā un šī ūdens sildīšana.

siltumapgades darbiba

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 2015

KĀ TIEK RAŽOTA SILTUMENERĢIJA?

Lielākais pilsētnieku patēriņam nepieciešamais siltumenerģijas apjoms tiek saražots trīs galvenajos uzņēmuma siltuma avotos – biokoģenerācijas stacijā, biomasas katlu mājā un gāzes koģenerācijas stacijā. Koģenerācija ir tehnoloģisks process, kurā vienlaicīgi tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija. Šo procesu sauc arī par kombinēto siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Koģenerācija ir efektīvāks un videi draudzīgāks process salīdzinājumā ar enerģijas ražošanu atsevišķos procesos – katlumājā un kondensācijas stacijā. Saražoto siltumenerģiju “Liepājas enerģija” nodod siltumtīklos, nodrošinot pilsētniekus ar apkuri, savukārt elektroenerģiju, kuras apjoms ir samērā neliels, uzņēmums nodod kopējā elektroapgādes tīklā. Koģenerācija ļauj efektīvāk izmantot kurināmo, samazināt izmešu daudzumu, panākt zemākas enerģijas ražošanas izmaksas, nodrošināt mazākus pārvades zudumus, kā arī “Liepājas enerģijas” gadījumā veicināt reģionālo attīstību, jo kā galvenais enerģijas ražošanas avots tiek izmantota vietējā tirgū iegūstamā koksnes šķelda.

No šķeldas saražotās siltumenerģijas apjoms šobrīd sasniedz 67% no visas saražotās siltumenerģijas, pārējais tiek nodrošināts ar dabas gāzi, kas kā kurināmais tiek izmantota uzņēmuma gāzes koģenerācijas stacijā un attālajās katlu mājās. Lai gan dabas gāze ir fosilais kurināmais, kas pakļauts būtiskām cenu svārstībām, un “Liepājas enerģija” plāno vēl būtiskāk samazināt šī energoresursa patēriņu, tomēr pilnībā atteikties no dabasgāzes uzņēmums neplāno, jo šāds risinājums būtu ekonomiski nepamatots un neefektīvs.

Lai cik liela būtu katlu māja un kāds energoresurss tiktu izmantots, siltumenerģijas ražošanas process galvenokārt ir līdzīgs – speciālos katlos tiek dedzināta šķelda vai gāze, rezultātā rodoties karstām dumgāzēm. Dūmgāzes tiek novirzītas uz ūdenssildāmo katlu, kur tās, cirkulējot pa caurulēm, uzsilda boilerā esošo ūdeni no 60 – 95 grādu augstai temperatūrai. No boilera karstais ūdens aizplūst pa pilsētas siltumtrasēm līdz katras ēkas siltummezglam, un tālāk jau pa mājas iekšējo siltumapgādes sistēmu cirkulē līdz iedzīvotāju radiatoriem.

Razosanas process

KĀ TIEK NODROŠINĀTA KVALITĀTE UN DROŠĪBA?

Lai visas uzņēmuma iekārtas darbotos efektīvi un precīzi, tiek veiktas obligātas un regulāras apskates, pārbaudes un apkopes. Ražojošās iekārtas ir automatizētas, nodrošinot ērtu, bet galvenais drošu un precīzu vadību un kontroli.

Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem uzņēmums rūpējas, atbild un uztur siltumtīklus līdz ēkas ievadam, kur uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs, savukārt patērētāja pienākums ir uzturēt mājas iekšējo siltumapgādes sistēmu. Šāda savstarpēja sadarbība ļauj nodrošināt augstvērtīgu pakalpojumu, kas ilgtermiņā darbosies bez traucējumiem un avārijas situācijām.

siltumtiklu piederiba

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 2015

Lai pārliecinātos par pilsētas siltumtīklu stāvokli, “Liepājas enerģija” katru vasaru veic tīklu hidrauliskās pārbaudes, uz neilgu laiku atslēdzot karstā ūdens piegādi konkrētiem objektiem. Šādas pārbaudes ir visefektīvākā metode, lai nepieciešamības gadījumā novērstu iespējamās bojājumu vietas un rudenī, uzsākot jauno apkures sezonu, klienti saņemtu augstvērtīgu pakalpojumu.

Hidraulisko pārbaužu gaitā katru siltumtīklu posmu izmēģina ar paaugstinātu spiedienu. Pārbaudes laikā tiek kontrolēts cauruļvadu, armatūras, savienojuma atloku un kompensatoru blīvums. Konstatējot bojājumus un izvērtējot to raksturu, nekavējoties tiek veikti nepieciešamie remontdarbi.

Pilsētas siltumtīklos esošais siltumnesējs jeb tehniskais ūdens tiek iekrāsots ar fluoriscējošu krāsvielu, kas ūdenim piešķir zaļgandzeltenu nokrāsu. Krāsvielas pievienošana nepieciešama, lai operatīvi konstatētu tehniskā ūdens noplūdes siltumtīklos, kā arī, lai atrastu ēkās esošos bojātos karstā ūdens sildītājus un tādējādi uzlabotu klientiem sniegto pakalpojumu. Ja kāds no karstā ūdens sildītājiem ir bojāts, tehniskais ūdens no tā iekļūst karstā ūdens padeves sistēmā, iekrāsojot pa krānu tekošo ūdeni zaļgandzeltenā krāsā. Bojājumu gadījumā iekrāsojas tikai karstais ūdens, aukstā ūdens krāsa nemainās. Krāsviela spīd speciālā apgaismojumā, bet ne tumsā. Siltumtīklu ūdens noplūdes vietu meklēšana, ievadot siltumnesējā fluorescējošu krāsvielu, neietekmē siltumenerģijas padevi. Ūdenim pievienotā krāsviela nav kaitīga iedzīvotāju veselībai; tāpat zaļganais ūdens nevar sabojāt sadzīves priekšmetus.

Gadījumos, kad karstā ūdens apgādes sistēmā parādās fluorescējoši zaļš ūdens vai, ja šādas krāsas ūdens noplūdes no siltumtīkliem novērojamas apkārtējā vidē, iedzīvotāji aicināti nekavējoties par to ziņot savam namu apsaimniekotājam vai uzņēmumam “Liepājas enerģija”, zvanot pa tālruni 63488866 vai 29112732.

SIA “Liepājas enerģija” lielākie siltumavoti

Biomasas koģenerācijas stacija

Jauda: 12 MW siltumenerģijas un 2,3 MW elektroenerģijas

Investīcijas: 10,55 milj.eiro (t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 3,1 milj.eiro apmērā)

Ekspluatācijā nodota: 2012. gada novembrī

Biomasas katli

Jauda: 30 MW siltumenerģijas (divi katli ar katra nominālo jaudu 15 MW)

Investīcijas: 12,7 milj.eiro (t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 5,7 milj.eiro apmērā)

Ekspluatācijā nodota: 2013. gada oktobrī

Gāzes koģenerācijas stacija

Jauda: 4 MW siltumenerģijas un 4 MW elektroenerģijas

Investīcijas: 2,8 milj.eiro

Ekspluatācijā nodota: 2010. gada jūnijā

Ja vēlaties uzzināt vairāk par uzņēmumu “Liepājas enerģija” un siltumenerģijas ražošanas procesiem, aicinām klātienē apmeklēt mūsu biomasas koģenerācijas staciju. Ekskursijas tiek organizētas tikai grupās, iepriekš piesakoties pa tālruni: 63425673 vai rakstot e-pastu uz:  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .