Energoefektivitāte

Energoefektivitāte ir enerģijas lietderīga izmantošana. Lai samazinātu enerģijas patēriņu ēkā, ir nepieciešams saprast, kādi ir ēkas siltuma zudumi, kāpēc tie ir radušies un kādi energoefektivitātes pasākumi ir jāveic. Tā kā katra māja ir unikāla, tad arī energoefektivitātes pasākumi katrai ēkai būs atšķirīgi.

Būtisks faktors, kas ietekmē siltumenerģijas patēriņu, ir ēkas tehniskais stāvoklis jeb ēkas siltumnoturība. Nereti lielākie siltumenerģijas zudumi, aptuveni 30–50% un vairāk, rodas tieši pašā ēkā, tāpēc jo īpaši nozīmīga ir mājas iedzīvotāju un pārvaldnieka sadarbība dažādu energoefektivitātes pasākumu īstenošanā.

Siltumenerģijas patēriņš vienmēr būs lielāks vecās mājās, kur nav veikti nekādi atjaunošanas darbi, savukārt ēkām, kurās veikti energoefektivitātes pasākumi, arī siltuma patēriņš būs zemāks. Vislielāko siltuma taupīšanas efektu – 50% un vairāk procentu – nodrošina visas mājas sakārtošana: noregulēts siltummezgls, iekšējās siltumapgādes sistēmas renovācija un mājas siltināšana. Tomēr pat daļēju uzlabojumu veikšana – bēniņu, pagraba vai ārsienu siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija vai ēkas individuālā siltummezgla efektīva regulēšana – samazinās gan mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, gan kopējās izmaksas par apkuri. Ēkā veiktie kompleksie pasākumi nodrošinās mazāku siltumenerģijas patēriņu mājai kopumā, kas savukārt sniegs ieguvumu arī katram siltumenerģijas lietotājam atsevišķi.

Par ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanas iespējām Liepājā plašāka informācija pieejama Liepājas pilsētas domes mājaslapā.

Vēl viens būtisks siltuma taupīšanas veids ir iedzīvotāju paradumu maiņa. Ikdienā īstenojot dažus vienkāršus nosacījumus, siltumenerģijas patēriņš var būtiski samazināties:

• ūdens temperatūra – centralizētā siltumapgāde nodrošina ēkai ne tikai siltumu, bet arī karsto ūdeni, kas parasti sastāda ap 25% no kopējā siltumenerģijas patēriņa. Svarīgi ir nodrošināt optimālu karstā ūdens temperatūru – kas ir aptuveni 55 grādi (tai nevajadzētu būt zemākai par +50°C, lai izslēgtu dažādu baktēriju veidošanās iespējamību apkures sistēmā). Tāpat ir svarīgi, lai nebūtu karstā ūdens zudumu, gan novēršot sūces, gan izvēloties ūdeni ekonomējošus krānus;
• vasarā bez apkures – vasarā visbiežāk nav nepieciešamības ēkas sildīt, tādēļ šajā periodā apkuri var nelietot;
• mēbeļu izvietojums – nevajadzētu aizsegt radiatorus ar aizkariem vai mēbelēm. Lai ēka tiktu apsildīta, gaisam ir jācirkulē;
• vēdināšana – apkures sezonā noteikti nepieciešama telpu vēdināšana. Lai ielaistu svaigu gaisu un neradītu kondensāta veidošanos, telpas jāvēdina īsu brīdi un intensīvi. Pirms telpu vēdināšanas, ja iespējams, jāaizgriež radiatoru regulatori. Aukstā laikā nav vēlams ilgstoši turēt atvērtus logus un balkona durvis, tāpat bez vajadzības nevajadzētu turēt atvērtas durvis kāpņu telpā un citās koplietošanas telpās;
• noblīvētas šķirbas – bieži slikti noblīvētu logu rezultātā grīda ir auksta. Noblīvējot logus un durvis, samazināsies aukstā gaisa iekļūšanu ēkā;
• gudra apsildīšana – lai justos komfortabli, visās telpās nav nepieciešams uzturēt vienādu gaisa temperatūru. Lielākā daļa iedzīvotāju jūtas komfortabli, ja iekštelpu temperatūra ir no 18 līdz 23 grādiem – guļamistabā, virtuvē, koridoros, koplietošanas telpās un citās telpās, kurās uzturēšanās ir retāka, temperatūru var samazināt. Arī dažādos diennakts laikos ieteicamas atšķirīgas gaisa temperatūras telpās – mājinieku prombūtnes laikā temperatūru var pazemināt. Samazinot temperatūru telpā par vienu grādu, apkurei nepieciešamais enerģijas daudzums samazinās par 5%.

2016.gada 3.martā Saeimas plenārsēdē tika pieņemts Energoefektivitātes likums, grozījumi Enerģētikas likumā un grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas, pārvades, sadales un galapatēriņa efektivitāti. Energoefektivitātes likuma mērķis ir racionāla energoresursu izmantošana un pārvaldība, sekmējot ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežojot klimata pārmaiņas.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Enerģijas ietaupījumu katalogu, lai atvieglotu energoefektivitātes pasākumu īstenošanas rezultātā iegūto enerģijas ietaupījumu uzskaiti. Enerģijas ietaupījumu katalogs ietver atsevišķus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar sasniedzamajām enerģijas ietaupījuma standartvērtībām. Tā datus iespējams izmantot, lai aprēķinātu enerģijas ietaupījumu pēc paredzamā ietaupījuma (ex-ante) metodes.