Vērts zināt

Laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, arī mūsu mājokļos iezogas vēsums, un tas ir īstais vai teju pēdējais brīdis, lai sāktu domāt par gatavību jaunajai apkures sezonai. Lai gan centralizētās siltumapgādes lietotājiem varētu šķist, ka pašiem jau nav jālauza galva par apkuri un atliek vien gaidīt, kad patīkamais siltums piepildīs telpas – tā gluži nav. Savukārt tiem pilsētniekiem, kuru mājokļu apsildīšanai izvēlēts kāds alternatīvs apkures veids, šis ir īstais brīdis izvērtēt esošo apkures sistēmu un varbūt vēl pēc gada saņemt siltumu un komfortu, ko nodrošina centralizētā siltumapgāde.

Oktobris ierasti ir tas gada mēnesis, kad tiek uzsākta apkures sezona – agrāk vai vēlāk, tas ir atkarīgs no ārgaisa temperatūras un pašu iedzīvotāju vēlmēm. Ir patērētāji, kas izvēlas sezonu uzsākt temperatūrai sasniedzot +15 grādu un ir patērētāji, kas sezonu uzsāk tikai oktobra nogalē vai novembrī, kad gaisa temperatūra noslīdējusi krietni zemāk. Šādu izvēles iespēju nodrošina ēku individuālie siltummezgli, kuru darbību un līdz ar to arī siltumenerģijas patēriņu nosaka paši ēkas iedzīvotāji vai namu apsaimniekotāji. Bet lai kurš būtu apkures sezonas sākuma brīdis – ir labi, ja mēs katrs esam tam gatavi.

APKOPE NEPIECIEŠAMA GAN ĒKAI, GAN APKURES SISTĒMAI

Gluži tāpat kā, ziemai tuvojoties, pārbaudām, vai pērn labi kalpojušās automašīnas ziemas riepas būs derīgas arī šajā sezonā, arī gada siltajā laikā ir vērts pārbaudīt, vai ēkas apkures sistēma ir labā darba kārtībā un vai nav nepieciešami mazāki un lielāki darbiņi, lai ēkas kopējā energoefektivitāte paaugstinātos, bet siltumenerģijas patēriņš samazinātos.

Jāatceras, ka siltumenerģijas patēriņš vienmēr būs lielāks vecās mājās, kur nav veikti nekādi atjaunošanas darbi, savukārt ēkām, kurās veikti energotaupīšanas pasākumi, arī patēriņš būs zemāks. Vislielāko siltuma taupīšanas efektu nodrošina mājas pilnīga renovācija, tomēr pat daļēju uzlabojumu veikšana – bēniņu, pagraba vai ārsienu siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija vai ēkas individuālā siltummezgla efektīva regulēšana – samazinās gan mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, gan kopējās izmaksas par apkuri. Šie ir darbi, ko iespējams plānot un paveikt vasaras laikā, lai, uzsākot jauno apkures sezonu, būtu pārliecība, ka pakalpojuma izmantošana būs ar augstu efektivitātes zīmi.

Otra lieta, ko nevajadzētu aizmirst, ir ēkas individuālā siltimmezgla un iekšējās apkures sistēmas apkope – jo vecāka ēka vai apkures sistēma, jo rūpīgāk jāpārliecinās, ka visas iekārtas ir labā tehniskā stāvoklī un gatavas darbam. Regulāra – vismaz reizi gadā – siltummezgla tehniskā apkope pirmkārt ļauj precīzi uzstādīt parametrus, lai tiktu lietots tikai tik daudz siltumenerģijas, cik nepieciešams katrai konkrētai mājai, otrkārt profesionāla siltummezgla apkope garantē kvalitatīvu, efektīvu un ilgstošu siltummezgla darbību.

Tātad īsumā rezumējot – laikā starp apkures sezonām pats – ja esi mājas īpašnieks – vai kopā ar savu namu apsaimniekotāju nosakiet paveicamo ēkas energoefektivitātes paaugstinšānai un pirms apkures sezonas pārbaudiet mājas iekšējo apkures sistēmu un individuālajā siltummezglā uzstādītos darbības režīmus.

NEATLIEC APKURES SEZONAS UZSĀKŠANU UZ PĒDĒJO BRĪDI

Optimālais laiks, kad uzsākt apkures sezonu, ir ārgaisa temperatūrai samazinoties līdz aptuveni +11 – + 12 grādiem. Tas ir laiks, kad dienā vēl ir pietiekami silts un apkure nav nepieciešama, savukārt vakarā un nakts laikā, temperatūrai pazeminoties, iespējams uzsākt nelielu siltumenerģijas lietojumu, tādējādi izvairoties no drēgnuma un mitruma mājokļos. Ēku individuālie siltummezgli nodrošina iespēju, ka siltumenerģija tiek patērēta tikai pie noteiktas ārgaisa temperatūras, ko izvēlējušies un siltummezglā ieregulējuši paši iedzīvotāji vai namu apsaimniekotājs, savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgls automātiski izslēgsies un siltumenerģija netiks patērēta.

Centralizētās siltumapgādes priekšrocības:

• Moderna centralizēta siltumapgādes sistēma spēj nodrošināt prognozējamu un konkurētspējīgu pakalpojumu;
• Viszemākais kaitīgo izmešu līmenis;
• Visaugstākā kurināmā izmantošanas efektivitāte;
• Zemākas izmaksas, kas ļauj veidot zemākus tarifus;
• Visaugstākā siltumapgādes drošība;
• Iespēja regulēt iekštelpu temperatūru atbilstoši vēlmēm un laikapstākļiem;
• Augsts servisa līmenis.

Kas ietekmē siltumenerģijas patēriņu un kā veidojas izmaksas par apkuri?

Salīdzinot apkures rēķinus pareizāk būtu runāt par atšķirīgo siltumenerģijas patēriņu nevis maksājuma summu, jo tieši ikmēneša patērētais siltumenerģijas apjoms ir galvenais faktors, kas nosaka to, cik tad konkrētajā mēnesī būs jāmaksā par apkuri. Jo vairāk siltumenerģijas patērēts, jo lielāks būs gala maksājums; un otrādi – samaksa būs zemāka pie neliela siltumenerģijas patēriņa.

Liepājā ikmēneša siltumenerģijas patēriņš, atbilstoši katrā ēkā uzstādītajam siltuma skaitītājam, tiek aprēķināts visai dzīvojamai mājai kopā – siltumapgādes uzņēmums no ēkā uzstādīta skaitītāja nolasa rādītājus par patērēto siltumenerģijas daudzumu, sareizina šo lielumu ar siltumenerģijas tarifu un nosūta ikmēneša rēķinu namu apsaimniekotājam. Atbilstoši katras konkrētās ēkas pieņemtajai aprēķinu metodikai, apsaimniekotāja pārziņā ir tālākais izmaksu sadalījums starp mājas dzīvokļiem – visu dzīvokļu kopējā rēķinu summa veido to pašu kopsummu, ko siltumapgādes uzņēmums aprēķinājis, reizinot ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu un spēkā esošo tarifu.

Katras dzīvojamās mājas maksu par apkuri veido siltumenerģijas tarifs, kas visiem liepājniekiem ir vienāds, un ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš, kas savukārt var būt ļoti atšķirīgs. Patēriņu ietekmējošie faktori ir:

• ārgaisa temperatūra;
• ēkas tehniskais stāvoklis (koka, mūra māja, veca, jauna māja, jumta, sienu, pagraba, logu un druvju stāvoklis, veiktie ēkas siltināšanas vai citi energotaupības pasākumi);
• ēkas apkures sistēmas stāvoklis (nolietota vai jauna apkures sistēma, vertikālā vai horizontālā apkures sistēma, individuālie temperatūras regulatori u.c.);
• ēkas individuālais siltummezgls (regulāra un profesionāla apkope, pareiza ieregulēšana);
• iedzīvotāju individuālie paradumi (izvēlētā gaisa temperatūra dzīvoklī un koplietošanas telpās, izvēlētā karstā ūdens temperatūra un patēriņš, telpu vēdināšanas paradumi u.c.).

Salīdzinot dažādu ēku siltumenerģijas patēriņu šos aspektus ir ļoti būtiski ņemt vērā, jo kompleksas iedzīvotāju darbības, kas saistītas ar gudru enerģijas lietošanu un tās ekonomiju, samazina ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu.

Temperatūra un tehniskais stāvoklis

Lai uzturētu komfortablu temperatūru dzīvoklī atšķirīgos laikapstākļos, svarīgi ir prasmīgi izmantot iespējas, ko nodrošina ēkās individuālais siltummezgls. To iespējams ieregulēt atbilstoši vēlamajai temperatūrai ēkā – ārgaisa temperatūrai pazeminoties, sistēma automātiski palielinās siltumenerģijas patēriņu, lai gaisa temperatūra mājā nepazeminātos, savukārt ārgaisa temperatūrai paaugstinoties, siltumenerģijas patēriņs samazināsies, bet iedzīvotāju komforta līmenis saglabāsies.

Ēkas individuālais siltummezgls ļauj uzturēt atšķirīgas gaisa temperatūras dažādos diennakts posmos – piemēram, dienas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas darba gaitās, un naktī temperatūru iespējams samazināta par dažiem grādiem, bet no rīta un vakarā to automātiski var paaugstināt.

Vēl viens būtisks faktors, kas ietekmē siltumenerģijas patēriņu, ir ēkas tehniskais stāvoklis jeb ēkas siltumnoturība. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati par centrālo siltumapgādi liecina, ka lielākie siltumenerģijas zudumi – 30–50% un vairāk – rodas tieši pašā ēkā, tāpēc jo īpaši nozīmīga ir mājas iedzīvotāju un apsaimniekotāja sadarbība dažādu energotaupīšanas pasākumu īstenošanai.

Siltumenerģijas patēriņš vienmēr būs lielāks vecās mājās, kur nav veikti nekādi atjaunošanas darbi, savukārt ēkām, kurās veikti energotaupīšanas pasākumi, arī patēriņš būs zemāks. Vislielāko siltuma taupīšanas efektu nodrošina visas mājas sakārtošana: noregulēts siltummezgls, iekšējās siltumapgādes sistēmas un mājas siltināšana – renovācija. Tomēr pat daļēju uzlabojumu veikšana – bēniņu, pagraba vai ārsienu siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija vai ēkas individuālā siltummezgla efektīva regulēšana – samazinās gan mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, gan kopējās izmaksas par apkuri. Ēkā veiktie kompleksie pasākumi nodrošinās mazāku siltumenerģijas patēriņu mājai kopumā, kas savukārt sniegs ieguvumu arī katram dzīvoklim atsevišķi.

Uzņēmums “Liepājas enerģija” visās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kas pieslēgtas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai, ir uzstādījis telemetrijas sistēmu, kas ne vien pašam uzņēmumam, bet arī katram namu apsaimniekotājam ļauj tiešsaistē sekot līdzi tekošajam mājas siltumenerģijas patēriņam, kā arī ļauj analizēt patēriņu par jebkuru atsevišķu periodu. Tieši siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums dažādos periodos sniedz iespēju namu apsaimniekotājam kopīgi ar iedzīvotājiem izvērtēt, kādi energotaupīšanas pasākumi ēkā būtu nepieciešami, lai siltumenerģijas patēriņu optimizētu.

Ikdienas paradumu maiņa

Siltums ir komforta prece, par kuru neapšaubāmi nākas arī maksāt. Un tomēr, zinot un ievērojot dažādus ikdienišķus energotaupīšanas pasākumus, iespējams būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu.

Divas galvenās lietas jau iepriekš pieminētas – pareizi ieregulēts mājas individuālais siltummezgls un ēku tehniskais stāvoklis. Bet ir arī virkne nosacījumu, ko ikdienā mēs katrs vai katra dzīvojamā māja var ievērot, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu:

• ūdens temperatūra – centralizētā siltumapgāde nodrošina ēkai ne tikai siltumu, bet arī karsto ūdeni, kas parasti sastāda ap 25% no kopējā enerģijas patēriņa. Svarīgi ir nodrošināt optimālu karstā ūdens temperatūru – kas ir aptuveni 55 grādi (tai nevajadzētu būt zemākai par +50°C, lai izslēgtu dažādu baktēriju veidošanās iespējamību apkures sistēmā). Tāpat ir svarīgi, lai nebūtu karstā ūdens zudumu, gan novēršot sūces, gan izvēloties ūdeni ekonomējošus krānus;
• vasarā bez apkures – vasarā visbiežāk nav nepieciešamības ēkas sildīt, tādēļ šajā periodā apkuri var atslēgt;
• mēbeļu izvietojums – neaizsedziet radiatorus ar aizkariem vai mēbelēm. Lai ēka tiktu apsildīta, gaisam ir jācirkulē. Pārliecinieties, lai aizkari nebūtu pārāk gari un neaizsegtu radiatorus. Naktī aizveriet žalūzijas, ja jums tādas ir;
• gudra vēdināšana – apkures sezonā noteikti nepieciešama telpu vēdināšana. Lai ielaistu svaigu gaisu un neradītu kondensāta veidošanos, telpas jāvēdina īsu brīdi un intensīvi. Pirms telpu vēdināšanas, ja iespējams, aizgrieziet radiatoru regulatorus; kad vēdināšana pabeigta, ieslēdziet radiatorus atpakaļ. Aukstā laikā neatstājiet ilgstoši atvērtus logus un balkona durvis. Bez vajadzības neturiet atvērtas durvis kāpņu telpā un citās koplietošanas telpās;
• noblīvētas šķirbas – bieži slikti noblīvētu logu rezultātā grīda ir auksta. Noblīvējot logus un durvis, samazināsies aukstā gaisa iekļūšanu ēkā;
• gudra apsildīšana – pamēģiniet samazināt temperatūru telpā. Samazinot temperatūru telpā par 1 grādu, apkurei nepieciešamais enerģijas daudzums samazinās par 5%. Lielākā daļa iedzīvotāju jūtas komfortabli, ja iekštelpu temperatūra ir 20 līdz 21 grāds. Turklāt nav nepieciešama vienāda temperatūra visā ēkā – guļamistabā, koridoros, koplietošanas telpās un citās telpās, kurās neuzturaties bieži, temperatūra var būt zemāka.

Un atgriežoties pie apkures rēķinu salīdzināšanas, vienmēr der atcerēties, ka pat šķietami divu vienādu ēku patērētais siltumenerģijas apjoms – un līdz ar to arī ēkas kopējais maksājums – var atšķirties, jo jāņem vērā gan katras ēkas tehniskais stāvoklis un īstenotie energotaupīšanas pasākumi, gan ārgaisa temperatūra un temperatūra, kāda ir izvēlēta ēku apsildīšanai, tāpat jāņem vērā pareiza ēkas individuālā siltummezgla apkope un mājas iedzīvotāju individuālie paradumi. Ja objektīvi izvērtējam visus šos aspektus, tad arī rodam atbildi, kāpēc ēku siltumenerģijas patēriņi un izmaksas ir atšķirīgas.

Uzziņai

• Liepājā visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kas saņem centralizēto siltumapgādi, ir uzstādīti moderni individuālie siltumpunkti ar automātisko temperatūras regulēšanas iespēju, kas nozīmē, ka mājas iedzīvotājiem pašiem atliekt vienoties par vēlamo temperatūru. Tāpat namos uzstādīta telemetrijas sistēma, kas ļauj tiešsaistē sekot līdzi siltumenerģijas patēriņam, analizēt iepriekšējo periodu patēriņus, kā arī uzraudzīt iekšējās sistēmas darbību un novērst potenciālos sistēmas bojājumus.

Kā darbojas ISM?

Individuālais siltummezgls, izmantojot SIA “Liepājas enerģija” piegādāto siltumenerģiju, nodrošina ēkas telpu apsildīšanu, kā arī nodrošina karstā ūdens sagatavošanu un cirkulāciju. Patērēto siltumenerģiju uzskaita verificēts skaitītājs, un parasti uzskaite ir atsevišķi apkurei un atsevišķi karstā ūdens sagatavošanai; arī iedzīvotāju ikmēneša rēķinos šiem pakalpojumiem izmaksas norādītas atsevišķi.

Siltummezgls darbojas automātiskā režīmā, bet vēlamos parametrus, to skaitā temperatūru dzīvokļos, nosaka īpašnieks vai pārvaldnieks, saskaņojot jautājumu ar mājas iemītniekiem. Ir mājas, kur iedzīvotāji vienojušies dzīvokļos uzturēt zemu temperatūru (+16…+18 grādu), lai izmaksas par apkuri būtu zemākas. Un ir mājas, kur iedzīvotāji izvēlējušies augstāku temperatūru (+20…+24 grādu), tādējādi paaugstinot ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu. Jāņem vērā, ka, āra gaisa temperatūrai mainoties par vienu grādu, siltumenerģijas patēriņš attiecīgi var samazināties vai palielināties par 5 – 6%.

Pateicoties ISM atsevišķos mēnešos siltumenerģijas patēriņš var pat ievērojami samazināties. Tas atkarīgs no tā, cik biežas un ilgstošas šajos mēnešos ir bijušas krasas āra gaisa temperatūras izmaiņas (atkušņi). Tieši šādos apstākļos siltummezgls darbojas ar vislielāko atdevi – nepieļauj dzīvokļu neefektīvu pārkurināšanu. Siltās rudens un pavasara dienās, kad iedzīvotājiem lieks siltums nav nepieciešams, ISM automātiski samazina siltumenerģijas patēriņu vai pat pilnībā pārtrauc darbību, savukārt, ārgaisa temperatūrai pazeminoties, sistēma pati ieslēdzas, turpinot nodrošināt komfortablu temperatūru mājokļos.

Tāpat ISM ļauj uzturēt atšķirīgas gaisa temperatūras dažādos diennakts posmos – piemēram, dienas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas darba gaitās, un naktī temperatūru iespējams samazināt par dažiem grādiem, bet no rīta un vakarā to automātiski var paaugstināt.

Kāpēc jāveic ISM modernizācija?

Ir divu veidu siltummezgli – vieni darbojas pēc atkarīgās shēmas, otri pēc neatkarīgās. Ko tas nozīmē? Atkarīgā siltummezgla gadījumā karstais ūdens no kopējās pilsētas siltumapgādes sistēmas nokļūst ēkas apkures sistēmā, veic ēkas apsildīšanu un atgriežas pilsētas siltumttīklos; savukārt, neatkarīgais siltummezgls ir aprīkots ar siltummaini, un tadā gadījumā ēkas apkures sistēma tikai vienu reizi tiek uzpildīta ar siltumnesēju no kopējās pilsētas siltumapgādes sistēmas, un siltumnesējs (karsts ūdens) visu laiku cirkulē tikai un vienīgi konkrētās ēkas apkures sistēmā, nodrošinot telpu apsildīšanu. Atkarīgajiem siltummezgliem ir minimālas regulēšanas iespējs, tās rada lielākus siltuma zudumus siltumtīklos un ierobežo hidraulisko režīmu regulēšanu. Tāpat avārijas gadījumos noplūdes var radīt lielus zaudējumus, kā arī nepieciešama lielāka siltumnesēja spiediena starpība ēkas ievadā. Vecajiem ISM ir salīdzinoši lieli ekspluatācijas izdevumi un nevienmērīga siltumenerģijas sadale. Šo iemeslu dēļ siltumapgādes nozares eksperti iesaka veikt ISM modernizāciju, pārejot uz pilnībā automatizētiem siltummezgliem.

Liepājā šobrīd vairāk nekā 85% daudzdzīvokļu dzīvojamo māju aprīkotas ar moderniem un pilnībā automatizētiem siltummezgliem, tāpat arī vairāk nekā 70% pašvaldības, juridiskā un privātā sektora īpašumu ir moderni ISM. Neatkarīgie siltummezgli tiek izbūvēti arī visos “Liepājas enerģijas” jauno klientu objektos. Tātad Liepājā modernizācija būtu jāveic tikai tajās ēkās, kur siltummezgls nav modernizēts aptuveni pēdējo desmit gadu laikā – pirms savu darbību uzsāka “Liepājas enerģija”.

Būtiskākie iedzīvotāju ieguvums no moderna siltummezgla ierīkošanas ir drošība un lielāks komforts ēkas siltumapgādē, jo iespējams veikt regulēšanu atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm, maksātspējai un laikapstākļiem.  Ar vecajām iekārtām regulēšana nav iespējama – tās iestatītas noteiktā režīmā, un ēkā ir vienāda apkure siltākās un vēsākās dienās. Tāpēc siltākā laikā dzīvokļos mēdz būt karsti, bet lielā salā – vēsi. Tas nozīmē, ka mainīgu laika apstākļu gadījumā ar vecajiem siltummezgliem siltumpatēriņš būs lielāks nekā ar jaunajiem.

ISM tehniskā apkope

Šobrīd, kad apkures sezona ir noslēgusies, ir īstais laiks, lai domātu gan par ISM tehnisko apkopi, gan citiem energoefektivitātes pasākumiem.

Regulāra – vismaz reizi gadā – ISM tehniskā apkope pirmkārt ļauj precīzi uzstādīt parametrus, lai tiktu lietots tikai tik daudz siltumenerģijas, cik nepieciešams katrai konkrētai mājai, otrkārt profesionāla siltummezgla apkope garantē kvalitatīvu, efektīvu un ilgstošu siltummezgla darbību.

Kā liecina pieredze, mājas, kurās siltummezglu apkalpo sertificētas firmas vai vismaz sertificēti speciālisti, pārsvarā nav sūdzību no iedzīvotājiem un arī siltummezgls darbojas nevainojami. Noteikti nevajadzētu apkopi veikt pašiem iedzīvotājiem vai uzticēt šo atbilsdīgo uzdevumu nepieredzējušiem speciālistiem.

“Liepājas enerģija” kā siltumenerģijas piegādātājs neiejaucas siltummezgla darbībā un tā regulācijā; siltummezglos ir uzstādītas skaitītāju mērījumu nolasīšanas iekārtas, kas ļauj ne vien rādījumus nolasīt attālināti, bet arī sekot tiem līdzi tiešsaistē. Attālināto skaitītāju mērījumu nolasīšanas sistēmu jeb telemetriju uzņēmums ieviesis pēdējos gados un šobrīd jau visas pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas aprīkotas ar iekārtām, kas ne vien atvieglo ikmēneša rādījumu nolasīšanu, bet garantē arī mērījumu precizitāti, mazākus siltuma zudumus, iespēju analizēt siltumpatēriņu un to optimizēt, kā arī signalizē par potenciālajiem siltumapgādes sistēmas bojājumiem. Turklāt, kas vēl ir svarīgi – māju īpašnieki un apsaimniekotāji paši var sekot līdzi sava īpašuma rādījumiem un siltumenerģijas patēriņam, kas savukārt ļauj ilgtermiņā plānot nepieciešamos energoefektivitātes pasākumus.

Tikai modernizēts un pilnībā automatizēts ISM nodrošina šādas iespējas un priekšrocības:

1. apkures sistēmas regulēšanu, siltuma lietotāju izvēlētās temperatūras nodrošināšanu telpās visu gadu neatkarīgi no gadalaika;
2. zemāku spiedienu ēkas apkures sistēmās un augstāku drošību ekspluatācijā;
3. samazina siltumnesēja noplūdi avārijas situācijā, jo siltummainis nodala ēkas siltumapgādes sistēmā un ārējos siltumtīklos cirkulējošo ūdeni;
4. atvieglotu ēkas apkures sistēmas atgaisošanu, apkures sezonai sākoties;
5. nodrošina minimālus uzturēšanas izdevumus.

Par ēkas siltummezgla modernizācijas nepieciešamību jautā savam namu apsaimniekotājam vai ēkas pārvaldiekam, vai sazinies ar “Liepājas enerģijas” Klientu apkalpošanas daļu, zvanot pa tālruni: 63488866.

• Centralizētajā siltumapgādē siltumenerģijas ceļš līdz radiatoram sākas ar siltumenerģijas saražošanu katlu mājā vai koģenerācijas stacijā.
• Saražotā siltumenerģija tiek pārvadīta līdz ēkām pa siltumtrasēm. Šo siltumenerģijas ceļa posmu līdz ēkai sauc par siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu.
• Ēkā ir izvietots siltummezgls, kas uzskaita pievadīto siltumenerģiju, kas tālāk tiek novadīta ēkas apkures sistēmā un karstā ūdens uzsildīšanai.

Tālāk siltumenerģijas ceļš ēkā sadalās:

• Siltumenerģija cirkulē radiatoru sistēmā un nodrošina ēkas apkuri.
• Ar siltumenerģijas palīdzību tiek uzsildīts ēkai pievadītais aukstais ūdens, lai no krāna varētu tecēt karstais ūdens.
• Karstais ūdens ēkas iekšējā sistēmā nepārtraukti atdziest, bet, lai nodrošinātu patērētāju komfortu un, atverot krānu, ūdens tomēr būtu karsts, notiek nepārtraukta karstā ūdens cirkulācija sistēmā un šī ūdens sildīšana.

Centralizētās siltumapgādes priekšrocības:

• Moderna centralizēta siltumapgādes sistēma spēj nodrošināt prognozējamu un konkurētspējīgu pakalpojumu.
• Viszemākais kaitīgo izmešu līmenis.
• Visaugstākā kurināmā izmantošanas efektivitāte.
• Zemākas izmaksas, kas ļauj veidot zemākus tarifus.
• Visaugstākā siltumapgādes drošība.
• Iespēja regulēt iekštelpu temperatūru atbilstoši vēlmēm un laikapstākļiem.
• Augsts servisa līmenis.

Siltumnesēja temperatūras grafiks uz SIA “Liepājas enerģija” piederības robežas:

Siltumnesēja temperatūras grafiks