Kas jāzina, uzsākot jauno apkures sezonu?
Laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, arī mūsu mājokļos iezogas vēsums, un tas ir īstais vai teju pēdējais brīdis, lai sāktu domāt par gatavību jaunajai apkures sezonai. Lai gan centralizētās siltumapgādes lietotājiem varētu šķist, ka pašiem jau nav jālauza galva par apkuri un atliek vien gaidīt, kad patīkamais siltums piepildīs telpas – tā gluži nav. Savukārt tiem pilsētniekiem, kuru mājokļu apsildīšanai izvēlēts kāds alternatīvs apkures veids, šis ir īstais brīdis izvērtēt esošo apkures sistēmu un varbūt vēl pēc gada saņemt siltumu un komfortu, ko nodrošina centralizētā siltumapgāde.
Oktobris ierasti ir tas gada mēnesis, kad tiek uzsākta apkures sezona – agrāk vai vēlāk, tas ir atkarīgs no ārgaisa temperatūras un pašu iedzīvotāju vēlmēm. Ir patērētāji, kas izvēlas sezonu uzsākt temperatūrai sasniedzot +15 grādu un ir patērētāji, kas sezonu uzsāk tikai oktobra nogalē vai novembrī, kad gaisa temperatūra noslīdējusi krietni zemāk. Šādu izvēles iespēju nodrošina ēku individuālie siltummezgli, kuru darbību un līdz ar to arī siltumenerģijas patēriņu nosaka paši ēkas iedzīvotāji vai namu apsaimniekotāji. Bet lai kurš būtu apkures sezonas sākuma brīdis – ir labi, ja mēs katrs esam tam gatavi.
APKOPE NEPIECIEŠAMA GAN ĒKAI, GAN APKURES SISTĒMAI
Gluži tāpat kā, ziemai tuvojoties, pārbaudām, vai pērn labi kalpojušās automašīnas ziemas riepas būs derīgas arī šajā sezonā, arī gada siltajā laikā ir vērts pārbaudīt, vai ēkas apkures sistēma ir labā darba kārtībā un vai nav nepieciešami mazāki un lielāki darbiņi, lai ēkas kopējā energoefektivitāte paaugstinātos, bet siltumenerģijas patēriņš samazinātos.
Jāatceras, ka siltumenerģijas patēriņš vienmēr būs lielāks vecās mājās, kur nav veikti nekādi atjaunošanas darbi, savukārt ēkām, kurās veikti energotaupīšanas pasākumi, arī patēriņš būs zemāks. Vislielāko siltuma taupīšanas efektu nodrošina mājas pilnīga renovācija, tomēr pat daļēju uzlabojumu veikšana – bēniņu, pagraba vai ārsienu siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija vai ēkas individuālā siltummezgla efektīva regulēšana – samazinās gan mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, gan kopējās izmaksas par apkuri. Šie ir darbi, ko iespējams plānot un paveikt vasaras laikā, lai, uzsākot jauno apkures sezonu, būtu pārliecība, ka pakalpojuma izmantošana būs ar augstu efektivitātes zīmi.
Otra lieta, ko nevajadzētu aizmirst, ir ēkas individuālā siltimmezgla un iekšējās apkures sistēmas apkope – jo vecāka ēka vai apkures sistēma, jo rūpīgāk jāpārliecinās, ka visas iekārtas ir labā tehniskā stāvoklī un gatavas darbam. Regulāra – vismaz reizi gadā – siltummezgla tehniskā apkope pirmkārt ļauj precīzi uzstādīt parametrus, lai tiktu lietots tikai tik daudz siltumenerģijas, cik nepieciešams katrai konkrētai mājai, otrkārt profesionāla siltummezgla apkope garantē kvalitatīvu, efektīvu un ilgstošu siltummezgla darbību.
Tātad īsumā rezumējot – laikā starp apkures sezonām pats – ja esi mājas īpašnieks – vai kopā ar savu namu apsaimniekotāju nosakiet paveicamo ēkas energoefektivitātes paaugstinšānai un pirms apkures sezonas pārbaudiet mājas iekšējo apkures sistēmu un individuālajā siltummezglā uzstādītos darbības režīmus.
NEATLIEC APKURES SEZONAS UZSĀKŠANU UZ PĒDĒJO BRĪDI
Optimālais laiks, kad uzsākt apkures sezonu, ir ārgaisa temperatūrai samazinoties līdz aptuveni +11 – + 12 grādiem. Tas ir laiks, kad dienā vēl ir pietiekami silts un apkure nav nepieciešama, savukārt vakarā un nakts laikā, temperatūrai pazeminoties, iespējams uzsākt nelielu siltumenerģijas lietojumu, tādējādi izvairoties no drēgnuma un mitruma mājokļos. Ēku individuālie siltummezgli nodrošina iespēju, ka siltumenerģija tiek patērēta tikai pie noteiktas ārgaisa temperatūras, ko izvēlējušies un siltummezglā ieregulējuši paši iedzīvotāji vai namu apsaimniekotājs, savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgls automātiski izslēgsies un siltumenerģija netiks patērēta.
Centralizētās siltumapgādes priekšrocības:
- Moderna centralizēta siltumapgādes sistēma spēj nodrošināt prognozējamu un konkurētspējīgu pakalpojumu;
- Viszemākais kaitīgo izmešu līmenis;
- Visaugstākā kurināmā izmantošanas efektivitāte;
- Zemākas izmaksas, kas ļauj veidot zemākus tarifus;
- Visaugstākā siltumapgādes drošība;
- Iespēja regulēt iekštelpu temperatūru atbilstoši vēlmēm un laikapstākļiem;
- Augsts servisa līmenis.
Lai pieteiktos centralizētās siltumapgādes pakalpojumam, sazinies ar “Liepājas enerģija” speciālistiem, zvanot pa tālr.: 63425904 vai rakstot e-pastu:[email protected]. Papildu informāciju meklē uzņēmuma mājas lapā www.liepajasenergija.lv.
Kas ir centralizētā siltumapgāde?
Centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas ceļš līdz lietotājiem sākas ar siltumenerģijas ražošanu – lai to nodrošinātu, pilsētā ir divas koģenerācijas stacijas un vairāk kā desmit autonomās katlu mājas. Lielākā koģenerācijas stacija atrodas Kaiju ielā 33, un tā darbojas ar šķeldu, nodrošinot ar “zaļo” siltumenerģiju lielāko pilsētas daļu. Kopā ar otru uzņēmuma koģenerācijas staciju, kas atrodas Tukuma ielā, tās pilsētā aptver teritoriju no Karostas kanāla līdz Dienvidrietumu rajonam. Savukārt attālāko pilsētas mikrorajonu iedzīvotāji saņem siltumenerģiju, kas saražota autonomajās katlu mājās.
Tālāk saražotā siltumenerģija tiek pārvadīta līdz ēkām pa siltumtrasēm. Šo siltumenerģijas ceļa posmu līdz ēkai sauc par siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu. Katrai ēkai tiek pievadītas divas caurules – pa vienu karstais ūdens no uzņēmuma katlu mājas nokļūst līdz ēkas siltummezglam, bet pa otru atdzisušais ūdens no mājas siltummezgla aizplūst atpakaļ uz katlu māju, kur cikls sākas no jauna. Liepājas siltumtīklu sistēma kopā veido vairāk kā 100 km, iekļaujot maģistrālās, sadales un iekškvartālu siltumtrases. Uzņēmuma darbības laikā vairākos posmos pilnībā rekonstruēti agndrīz 99% siltumtīklu.
Katrā ēkā, kas saņem centrālo apkuri, ir izveidots siltummezgls – tas transformē siltumenerģiju ēkas apkures sistēmai un karstā ūdens uzsildīšanai, kā arī nodrošina pievadītās siltumenerģijas uskaiti. Ēku iekšējo siltummezglu modernizēšanā “Liepājas enerģija” kopā ar namu apsaimniekotājiem ir veikusi būtiskus uzlabojumus – praktiski visām ēkām ir automātiskie siltummezgli, kas nodrošina regulējamu siltumenerģijas patēriņu atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un laikapstākļiem. Arī paši iedzīvotāji aizvien biežāk izvēlas modernizēt novecojušos ēku siltummezglus, tādējādi būtiski paaugstinot ārējo un iekšējo siltumtīklu drošību un samazinot siltumenerģijas patēriņu.
Kad siltumenerģija nokļuvusi līdz mājas siltummezglam, tās ceļš sadalās – viens siltummainis nodrošina siltumenerģijas cirkulāciju radiatoru sistēmā, apgādājot ēku ar apkuri, bet otra siltummaiņa funkcija ir nodrošināt, lai ar siltumenerģijas palīdzību tiek uzsildīts ēkai pievadītais aukstais ūdens, un no krāna tecētu jau karsts ūdens. Lai nodrošinātu patērētāju komfortu un, atverot krānu, ūdens vienmēr būtu nepieciešamajā temperatūrā, notiek nepārtraukta karstā ūdens cirkulācija mājas sistēmā un šī ūdens sildīšana.
KĀ TIEK RAŽOTA SILTUMENERĢIJA?
Lielākais pilsētnieku patēriņam nepieciešamais siltumenerģijas apjoms tiek saražots trīs galvenajos uzņēmuma siltuma avotos – biokoģenerācijas stacijā, biomasas katlu mājā un gāzes koģenerācijas stacijā. Koģenerācija ir tehnoloģisks process, kurā vienlaicīgi tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija. Šo procesu sauc arī par kombinēto siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Koģenerācija ir efektīvāks un videi draudzīgāks process salīdzinājumā ar enerģijas ražošanu atsevišķos procesos – katlumājā un kondensācijas stacijā. Saražoto siltumenerģiju “Liepājas enerģija” nodod siltumtīklos, nodrošinot pilsētniekus ar apkuri, savukārt elektroenerģiju, kuras apjoms ir samērā neliels, uzņēmums nodod kopējā elektroapgādes tīklā. Koģenerācija ļauj efektīvāk izmantot kurināmo, samazināt izmešu daudzumu, panākt zemākas enerģijas ražošanas izmaksas, nodrošināt mazākus pārvades zudumus, kā arī “Liepājas enerģijas” gadījumā veicināt reģionālo attīstību, jo kā galvenais enerģijas ražošanas avots tiek izmantota vietējā tirgū iegūstamā koksnes šķelda.
Lai cik liela būtu katlu māja un kāds energoresurss tiktu izmantots, siltumenerģijas ražošanas process galvenokārt ir līdzīgs – speciālos katlos tiek dedzināta šķelda vai gāze, rezultātā rodoties karstām dumgāzēm. Dūmgāzes tiek novirzītas uz ūdenssildāmo katlu, kur tās, cirkulējot pa caurulēm, uzsilda boilerā esošo ūdeni no 60 – 95 grādu augstai temperatūrai. No boilera karstais ūdens aizplūst pa pilsētas siltumtrasēm līdz katras ēkas siltummezglam, un tālāk jau pa mājas iekšējo siltumapgādes sistēmu cirkulē līdz iedzīvotāju radiatoriem.
KĀ TIEK NODROŠINĀTA KVALITĀTE UN DROŠĪBA?
Lai visas uzņēmuma iekārtas darbotos efektīvi un precīzi, tiek veiktas obligātas un regulāras apskates, pārbaudes un apkopes. Ražojošās iekārtas ir automatizētas, nodrošinot ērtu, bet galvenais drošu un precīzu vadību un kontroli.
Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem uzņēmums rūpējas, atbild un uztur siltumtīklus līdz ēkas ievadam, kur uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs, savukārt patērētāja pienākums ir uzturēt mājas iekšējo siltumapgādes sistēmu. Šāda savstarpēja sadarbība ļauj nodrošināt augstvērtīgu pakalpojumu, kas ilgtermiņā darbosies bez traucējumiem un avārijas situācijām.
Lai pārliecinātos par pilsētas siltumtīklu stāvokli, “Liepājas enerģija” katru vasaru veic tīklu hidrauliskās pārbaudes, uz neilgu laiku atslēdzot karstā ūdens piegādi konkrētiem objektiem. Šādas pārbaudes ir visefektīvākā metode, lai nepieciešamības gadījumā novērstu iespējamās bojājumu vietas un rudenī, uzsākot jauno apkures sezonu, klienti saņemtu augstvērtīgu pakalpojumu.
Hidraulisko pārbaužu gaitā katru siltumtīklu posmu izmēģina ar paaugstinātu spiedienu. Pārbaudes laikā tiek kontrolēts cauruļvadu, armatūras, savienojuma atloku un kompensatoru blīvums. Konstatējot bojājumus un izvērtējot to raksturu, nekavējoties tiek veikti nepieciešamie remontdarbi.
Pilsētas siltumtīklos esošais siltumnesējs jeb tehniskais ūdens tiek iekrāsots ar fluoriscējošu krāsvielu, kas ūdenim piešķir zaļgandzeltenu nokrāsu. Krāsvielas pievienošana nepieciešama, lai operatīvi konstatētu tehniskā ūdens noplūdes siltumtīklos, kā arī, lai atrastu ēkās esošos bojātos karstā ūdens sildītājus un tādējādi uzlabotu klientiem sniegto pakalpojumu. Ja kāds no karstā ūdens sildītājiem ir bojāts, tehniskais ūdens no tā iekļūst karstā ūdens padeves sistēmā, iekrāsojot pa krānu tekošo ūdeni zaļgandzeltenā krāsā. Bojājumu gadījumā iekrāsojas tikai karstais ūdens, aukstā ūdens krāsa nemainās. Krāsviela spīd speciālā apgaismojumā, bet ne tumsā. Siltumtīklu ūdens noplūdes vietu meklēšana, ievadot siltumnesējā fluorescējošu krāsvielu, neietekmē siltumenerģijas padevi. Ūdenim pievienotā krāsviela nav kaitīga iedzīvotāju veselībai; tāpat zaļganais ūdens nevar sabojāt sadzīves priekšmetus.
Gadījumos, kad karstā ūdens apgādes sistēmā parādās fluorescējoši zaļš ūdens vai, ja šādas krāsas ūdens noplūdes no siltumtīkliem novērojamas apkārtējā vidē, iedzīvotāji aicināti nekavējoties par to ziņot savam namu apsaimniekotājam vai uzņēmumam, zvanot pa tālruni 63488866 vai 29112732.
Kādi faktori ietekmē siltumenerģijas patēriņu un maksu par to?
Kas ietekmē siltumenerģijas patēriņu un kā veidojas izmaksas par apkuri?
Salīdzinot apkures rēķinus pareizāk būtu runāt par atšķirīgo siltumenerģijas patēriņu nevis maksājuma summu, jo tieši ikmēneša patērētais siltumenerģijas apjoms ir galvenais faktors, kas nosaka to, cik tad konkrētajā mēnesī būs jāmaksā par apkuri. Jo vairāk siltumenerģijas patērēts, jo lielāks būs gala maksājums; un otrādi – samaksa būs zemāka pie neliela siltumenerģijas patēriņa.
Liepājā ikmēneša siltumenerģijas patēriņš, atbilstoši katrā ēkā uzstādītajam siltuma skaitītājam, tiek aprēķināts visai dzīvojamai mājai kopā – siltumapgādes uzņēmums no ēkā uzstādīta skaitītāja nolasa rādītājus par patērēto siltumenerģijas daudzumu, sareizina šo lielumu ar siltumenerģijas tarifu un nosūta ikmēneša rēķinu namu apsaimniekotājam. Atbilstoši katras konkrētās ēkas pieņemtajai aprēķinu metodikai, apsaimniekotāja pārziņā ir tālākais izmaksu sadalījums starp mājas dzīvokļiem – visu dzīvokļu kopējā rēķinu summa veido to pašu kopsummu, ko siltumapgādes uzņēmums aprēķinājis, reizinot ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu un spēkā esošo tarifu.
Katras dzīvojamās mājas maksu par apkuri veido siltumenerģijas tarifs, kas visiem liepājniekiem ir vienāds, un ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš, kas savukārt var būt ļoti atšķirīgs. Patēriņu ietekmējošie faktori ir:
- ārgaisa temperatūra;
- ēkas tehniskais stāvoklis (koka, mūra māja, veca, jauna māja, jumta, sienu, pagraba, logu un druvju stāvoklis, veiktie ēkas siltināšanas vai citi energotaupības pasākumi);
- ēkas apkures sistēmas stāvoklis (nolietota vai jauna apkures sistēma, vertikālā vai horizontālā apkures sistēma, individuālie temperatūras regulatori u.c.);
- ēkas individuālais siltummezgls (regulāra un profesionāla apkope, pareiza ieregulēšana);
- iedzīvotāju individuālie paradumi (izvēlētā gaisa temperatūra dzīvoklī un koplietošanas telpās, izvēlētā karstā ūdens temperatūra un patēriņš, telpu vēdināšanas paradumi u.c.).
Salīdzinot dažādu ēku siltumenerģijas patēriņu šos aspektus ir ļoti būtiski ņemt vērā, jo kompleksas iedzīvotāju darbības, kas saistītas ar gudru enerģijas lietošanu un tās ekonomiju, samazina ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu.
Temperatūra un tehniskais stāvoklis
Lai uzturētu komfortablu temperatūru dzīvoklī atšķirīgos laikapstākļos, svarīgi ir prasmīgi izmantot iespējas, ko nodrošina ēkās individuālais siltummezgls. To iespējams ieregulēt atbilstoši vēlamajai temperatūrai ēkā – ārgaisa temperatūrai pazeminoties, sistēma automātiski palielinās siltumenerģijas patēriņu, lai gaisa temperatūra mājā nepazeminātos, savukārt ārgaisa temperatūrai paaugstinoties, siltumenerģijas patēriņs samazināsies, bet iedzīvotāju komforta līmenis saglabāsies.
Ēkas individuālais siltummezgls ļauj uzturēt atšķirīgas gaisa temperatūras dažādos diennakts posmos – piemēram, dienas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas darba gaitās, un naktī temperatūru iespējams samazināta par dažiem grādiem, bet no rīta un vakarā to automātiski var paaugstināt.
Vēl viens būtisks faktors, kas ietekmē siltumenerģijas patēriņu, ir ēkas tehniskais stāvoklis jeb ēkas siltumnoturība. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati par centrālo siltumapgādi liecina, ka lielākie siltumenerģijas zudumi – 30–50% un vairāk – rodas tieši pašā ēkā, tāpēc jo īpaši nozīmīga ir mājas iedzīvotāju un apsaimniekotāja sadarbība dažādu energotaupīšanas pasākumu īstenošanai.
Siltumenerģijas patēriņš vienmēr būs lielāks vecās mājās, kur nav veikti nekādi atjaunošanas darbi, savukārt ēkām, kurās veikti energotaupīšanas pasākumi, arī patēriņš būs zemāks. Vislielāko siltuma taupīšanas efektu nodrošina visas mājas sakārtošana: noregulēts siltummezgls, iekšējās siltumapgādes sistēmas un mājas siltināšana – renovācija. Tomēr pat daļēju uzlabojumu veikšana – bēniņu, pagraba vai ārsienu siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija vai ēkas individuālā siltummezgla efektīva regulēšana – samazinās gan mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, gan kopējās izmaksas par apkuri. Ēkā veiktie kompleksie pasākumi nodrošinās mazāku siltumenerģijas patēriņu mājai kopumā, kas savukārt sniegs ieguvumu arī katram dzīvoklim atsevišķi.
Uzņēmums “Liepājas enerģija” visās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kas pieslēgtas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai, ir uzstādījis telemetrijas sistēmu, kas ne vien pašam uzņēmumam, bet arī katram namu apsaimniekotājam ļauj tiešsaistē sekot līdzi tekošajam mājas siltumenerģijas patēriņam, kā arī ļauj analizēt patēriņu par jebkuru atsevišķu periodu. Tieši siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums dažādos periodos sniedz iespēju namu apsaimniekotājam kopīgi ar iedzīvotājiem izvērtēt, kādi energotaupīšanas pasākumi ēkā būtu nepieciešami, lai siltumenerģijas patēriņu optimizētu.
Ikdienas paradumu maiņa
Siltums ir komforta prece, par kuru neapšaubāmi nākas arī maksāt. Un tomēr, zinot un ievērojot dažādus ikdienišķus energotaupīšanas pasākumus, iespējams būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu.
Divas galvenās lietas jau iepriekš pieminētas – pareizi ieregulēts mājas individuālais siltummezgls un ēku tehniskais stāvoklis. Bet ir arī virkne nosacījumu, ko ikdienā mēs katrs vai katra dzīvojamā māja var ievērot, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu:
- ūdens temperatūra – centralizētā siltumapgāde nodrošina ēkai ne tikai siltumu, bet arī karsto ūdeni, kas parasti sastāda ap 25% no kopējā enerģijas patēriņa. Svarīgi ir nodrošināt optimālu karstā ūdens temperatūru – kas ir aptuveni 55 grādi (tai nevajadzētu būt zemākai par +50°C, lai izslēgtu dažādu baktēriju veidošanās iespējamību apkures sistēmā). Tāpat ir svarīgi, lai nebūtu karstā ūdens zudumu, gan novēršot sūces, gan izvēloties ūdeni ekonomējošus krānus;
- vasarā bez apkures – vasarā visbiežāk nav nepieciešamības ēkas sildīt, tādēļ šajā periodā apkuri var atslēgt;
- mēbeļu izvietojums – neaizsedziet radiatorus ar aizkariem vai mēbelēm. Lai ēka tiktu apsildīta, gaisam ir jācirkulē. Pārliecinieties, lai aizkari nebūtu pārāk gari un neaizsegtu radiatorus. Naktī aizveriet žalūzijas, ja jums tādas ir;
- gudra vēdināšana – apkures sezonā noteikti nepieciešama telpu vēdināšana. Lai ielaistu svaigu gaisu un neradītu kondensāta veidošanos, telpas jāvēdina īsu brīdi un intensīvi. Pirms telpu vēdināšanas, ja iespējams, aizgrieziet radiatoru regulatorus; kad vēdināšana pabeigta, ieslēdziet radiatorus atpakaļ. Aukstā laikā neatstājiet ilgstoši atvērtus logus un balkona durvis. Bez vajadzības neturiet atvērtas durvis kāpņu telpā un citās koplietošanas telpās;
- noblīvētas šķirbas – bieži slikti noblīvētu logu rezultātā grīda ir auksta. Noblīvējot logus un durvis, samazināsies aukstā gaisa iekļūšanu ēkā;
- gudra apsildīšana – pamēģiniet samazināt temperatūru telpā. Samazinot temperatūru telpā par 1 grādu, apkurei nepieciešamais enerģijas daudzums samazinās par 5%. Lielākā daļa iedzīvotāju jūtas komfortabli, ja iekštelpu temperatūra ir 20 līdz 21 grāds. Turklāt nav nepieciešama vienāda temperatūra visā ēkā – guļamistabā, koridoros, koplietošanas telpās un citās telpās, kurās neuzturaties bieži, temperatūra var būt zemāka.
Un atgriežoties pie apkures rēķinu salīdzināšanas, vienmēr der atcerēties, ka pat šķietami divu vienādu ēku patērētais siltumenerģijas apjoms – un līdz ar to arī ēkas kopējais maksājums – var atšķirties, jo jāņem vērā gan katras ēkas tehniskais stāvoklis un īstenotie energotaupīšanas pasākumi, gan ārgaisa temperatūra un temperatūra, kāda ir izvēlēta ēku apsildīšanai, tāpat jāņem vērā pareiza ēkas individuālā siltummezgla apkope un mājas iedzīvotāju individuālie paradumi. Ja objektīvi izvērtējam visus šos aspektus, tad arī rodam atbildi, kāpēc ēku siltumenerģijas patēriņi un izmaksas ir atšķirīgas.
Uzziņai
- Liepājā visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kas saņem centralizēto siltumapgādi, ir uzstādīti moderni individuālie siltumpunkti ar automātisko temperatūras regulēšanas iespēju, kas nozīmē, ka mājas iedzīvotājiem pašiem atliekt vienoties par vēlamo temperatūru. Tāpat namos uzstādīta telemetrijas sistēma, kas ļauj tiešsaistē sekot līdzi siltumenerģijas patēriņam, analizēt iepriekšējo periodu patēriņus, kā arī uzraudzīt iekšējās sistēmas darbību un novērst potenciālos sistēmas bojājumus.
Kā darbojas ISM?
Individuālais siltummezgls, izmantojot SIA “Liepājas enerģija” piegādāto siltumenerģiju, nodrošina ēkas telpu apsildīšanu, kā arī nodrošina karstā ūdens sagatavošanu un cirkulāciju. Patērēto siltumenerģiju uzskaita verificēts skaitītājs, un parasti uzskaite ir atsevišķi apkurei un atsevišķi karstā ūdens sagatavošanai; arī iedzīvotāju ikmēneša rēķinos šiem pakalpojumiem izmaksas norādītas atsevišķi.
Siltummezgls darbojas automātiskā režīmā, bet vēlamos parametrus, to skaitā temperatūru dzīvokļos, nosaka īpašnieks vai pārvaldnieks, saskaņojot jautājumu ar mājas iemītniekiem. Ir mājas, kur iedzīvotāji vienojušies dzīvokļos uzturēt zemu temperatūru (+16…+18 grādu), lai izmaksas par apkuri būtu zemākas. Un ir mājas, kur iedzīvotāji izvēlējušies augstāku temperatūru (+20…+24 grādu), tādējādi paaugstinot ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu. Jāņem vērā, ka, āra gaisa temperatūrai mainoties par vienu grādu, siltumenerģijas patēriņš attiecīgi var samazināties vai palielināties par 5 – 6%.
Pateicoties ISM atsevišķos mēnešos siltumenerģijas patēriņš var pat ievērojami samazināties. Tas atkarīgs no tā, cik biežas un ilgstošas šajos mēnešos ir bijušas krasas āra gaisa temperatūras izmaiņas (atkušņi). Tieši šādos apstākļos siltummezgls darbojas ar vislielāko atdevi – nepieļauj dzīvokļu neefektīvu pārkurināšanu. Siltās rudens un pavasara dienās, kad iedzīvotājiem lieks siltums nav nepieciešams, ISM automātiski samazina siltumenerģijas patēriņu vai pat pilnībā pārtrauc darbību, savukārt, ārgaisa temperatūrai pazeminoties, sistēma pati ieslēdzas, turpinot nodrošināt komfortablu temperatūru mājokļos.
Tāpat ISM ļauj uzturēt atšķirīgas gaisa temperatūras dažādos diennakts posmos – piemēram, dienas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas darba gaitās, un naktī temperatūru iespējams samazināt par dažiem grādiem, bet no rīta un vakarā to automātiski var paaugstināt.
Kāpēc jāveic ISM modernizācija?
Ir divu veidu siltummezgli – vieni darbojas pēc atkarīgās shēmas, otri pēc neatkarīgās. Ko tas nozīmē? Atkarīgā siltummezgla gadījumā karstais ūdens no kopējās pilsētas siltumapgādes sistēmas nokļūst ēkas apkures sistēmā, veic ēkas apsildīšanu un atgriežas pilsētas siltumttīklos; savukārt, neatkarīgais siltummezgls ir aprīkots ar siltummaini, un tadā gadījumā ēkas apkures sistēma tikai vienu reizi tiek uzpildīta ar siltumnesēju no kopējās pilsētas siltumapgādes sistēmas, un siltumnesējs (karsts ūdens) visu laiku cirkulē tikai un vienīgi konkrētās ēkas apkures sistēmā, nodrošinot telpu apsildīšanu. Atkarīgajiem siltummezgliem ir minimālas regulēšanas iespējs, tās rada lielākus siltuma zudumus siltumtīklos un ierobežo hidraulisko režīmu regulēšanu. Tāpat avārijas gadījumos noplūdes var radīt lielus zaudējumus, kā arī nepieciešama lielāka siltumnesēja spiediena starpība ēkas ievadā. Vecajiem ISM ir salīdzinoši lieli ekspluatācijas izdevumi un nevienmērīga siltumenerģijas sadale. Šo iemeslu dēļ siltumapgādes nozares eksperti iesaka veikt ISM modernizāciju, pārejot uz pilnībā automatizētiem siltummezgliem.
Liepājā šobrīd vairāk nekā 85% daudzdzīvokļu dzīvojamo māju aprīkotas ar moderniem un pilnībā automatizētiem siltummezgliem, tāpat arī vairāk nekā 70% pašvaldības, juridiskā un privātā sektora īpašumu ir moderni ISM. Neatkarīgie siltummezgli tiek izbūvēti arī visos “Liepājas enerģijas” jauno klientu objektos. Tātad Liepājā modernizācija būtu jāveic tikai tajās ēkās, kur siltummezgls nav modernizēts aptuveni pēdējo desmit gadu laikā – pirms savu darbību uzsāka “Liepājas enerģija”.
Būtiskākie iedzīvotāju ieguvums no moderna siltummezgla ierīkošanas ir drošība un lielāks komforts ēkas siltumapgādē, jo iespējams veikt regulēšanu atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm, maksātspējai un laikapstākļiem. Ar vecajām iekārtām regulēšana nav iespējama – tās iestatītas noteiktā režīmā, un ēkā ir vienāda apkure siltākās un vēsākās dienās. Tāpēc siltākā laikā dzīvokļos mēdz būt karsti, bet lielā salā – vēsi. Tas nozīmē, ka mainīgu laika apstākļu gadījumā ar vecajiem siltummezgliem siltumpatēriņš būs lielāks nekā ar jaunajiem.
ISM tehniskā apkope
Šobrīd, kad apkures sezona ir noslēgusies, ir īstais laiks, lai domātu gan par ISM tehnisko apkopi, gan citiem energoefektivitātes pasākumiem.
Regulāra – vismaz reizi gadā – ISM tehniskā apkope pirmkārt ļauj precīzi uzstādīt parametrus, lai tiktu lietots tikai tik daudz siltumenerģijas, cik nepieciešams katrai konkrētai mājai, otrkārt profesionāla siltummezgla apkope garantē kvalitatīvu, efektīvu un ilgstošu siltummezgla darbību.
Kā liecina pieredze, mājas, kurās siltummezglu apkalpo sertificētas firmas vai vismaz sertificēti speciālisti, pārsvarā nav sūdzību no iedzīvotājiem un arī siltummezgls darbojas nevainojami. Noteikti nevajadzētu apkopi veikt pašiem iedzīvotājiem vai uzticēt šo atbilsdīgo uzdevumu nepieredzējušiem speciālistiem.
“Liepājas enerģija” kā siltumenerģijas piegādātājs neiejaucas siltummezgla darbībā un tā regulācijā; siltummezglos ir uzstādītas skaitītāju mērījumu nolasīšanas iekārtas, kas ļauj ne vien rādījumus nolasīt attālināti, bet arī sekot tiem līdzi tiešsaistē. Attālināto skaitītāju mērījumu nolasīšanas sistēmu jeb telemetriju uzņēmums ieviesis pēdējos gados un šobrīd jau visas pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas aprīkotas ar iekārtām, kas ne vien atvieglo ikmēneša rādījumu nolasīšanu, bet garantē arī mērījumu precizitāti, mazākus siltuma zudumus, iespēju analizēt siltumpatēriņu un to optimizēt, kā arī signalizē par potenciālajiem siltumapgādes sistēmas bojājumiem. Turklāt, kas vēl ir svarīgi – māju īpašnieki un apsaimniekotāji paši var sekot līdzi sava īpašuma rādījumiem un siltumenerģijas patēriņam, kas savukārt ļauj ilgtermiņā plānot nepieciešamos energoefektivitātes pasākumus.
Tikai modernizēts un pilnībā automatizēts ISM nodrošina šādas iespējas un priekšrocības:
- apkures sistēmas regulēšanu, siltuma lietotāju izvēlētās temperatūras nodrošināšanu telpās visu gadu neatkarīgi no gadalaika;
- zemāku spiedienu ēkas apkures sistēmās un augstāku drošību ekspluatācijā;
- samazina siltumnesēja noplūdi avārijas situācijā, jo siltummainis nodala ēkas siltumapgādes sistēmā un ārējos siltumtīklos cirkulējošo ūdeni;
- atvieglotu ēkas apkures sistēmas atgaisošanu, apkures sezonai sākoties;
- nodrošina minimālus uzturēšanas izdevumus.
Par ēkas siltummezgla modernizācijas nepieciešamību jautā savam namu apsaimniekotājam vai ēkas pārvaldiekam, vai sazinies ar “Liepājas enerģijas” Klientu apkalpošanas daļu, zvanot pa tālruni: 63488866.
Kā darbojas centralizētā siltumapgāde?
- Centralizētajā siltumapgādē siltumenerģijas ceļš līdz radiatoram sākas ar siltumenerģijas saražošanu katlu mājā vai koģenerācijas stacijā.
- Saražotā siltumenerģija tiek pārvadīta līdz ēkām pa siltumtrasēm. Šo siltumenerģijas ceļa posmu līdz ēkai sauc par siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu.
- Ēkā ir izvietots siltummezgls, kas uzskaita pievadīto siltumenerģiju, kas tālāk tiek novadīta ēkas apkures sistēmā un karstā ūdens uzsildīšanai.
Tālāk siltumenerģijas ceļš ēkā sadalās:
- Siltumenerģija cirkulē radiatoru sistēmā un nodrošina ēkas apkuri.
- Ar siltumenerģijas palīdzību tiek uzsildīts ēkai pievadītais aukstais ūdens, lai no krāna varētu tecēt karstais ūdens.
- Karstais ūdens ēkas iekšējā sistēmā nepārtraukti atdziest, bet, lai nodrošinātu patērētāju komfortu un, atverot krānu, ūdens tomēr būtu karsts, notiek nepārtraukta karstā ūdens cirkulācija sistēmā un šī ūdens sildīšana.
Centralizētās siltumapgādes priekšrocības:
- Moderna centralizēta siltumapgādes sistēma spēj nodrošināt prognozējamu un konkurētspējīgu pakalpojumu.
- Viszemākais kaitīgo izmešu līmenis.
- Visaugstākā kurināmā izmantošanas efektivitāte.
- Zemākas izmaksas, kas ļauj veidot zemākus tarifus.
- Visaugstākā siltumapgādes drošība.
- Iespēja regulēt iekštelpu temperatūru atbilstoši vēlmēm un laikapstākļiem.
- Augsts servisa līmenis.
Siltumnesēja temperatūras grafiks uz SIA “Liepājas enerģija” piederības robežas:
Kāda ir kārtība, lai ēku pieslēgtu apkurei?
Uzsākot apkures sezonu, mājām, kurās ir uzstādīti individuālie siltummezgli (ISM), ja sistēma ir sakārtota un darbojas režīmā, kādu paredz tā ekspluatācija, atliek tikai precīzi ievadīt darbības pamatprincipus – vēlamo temperatūru dzīvokļos un ISM patstāvīgi piegādās dzīvokļiem nepieciešamo siltumu.
Kad sākas un beidzas apkures sezona?
Patērētājs centralizētās siltumapgādes pakalpojumu var pieslēgt un atslēgt sev vēlamā laikā un attiecīgi pats noteikt apkures sezonas ilgumu. Lai pieslēgtu vai atslēgtu apkuri, iedzīvotājiem ar lūgumu jāvēršas pie sava namu apsaimniekotāja, kas pieņem lēmumu un organizē apkures pieslēgšanu vai atslēgšanu. Turklāt ēku siltummezglos uzstādīti ne tikai siltumenerģijas skaitītāji, bet arī apkuri regulējošas ierīces, kuras dod iespēju ar minimālu siltumenerģijas patēriņu drēgnajās dienās nodrošināt dzīvokļos komforta prasībām atbilstošu temperatūru.
Kādai jābūt gaisa temperatūrai dzīvoklī?
Liepājā visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās ir uzstādīti individuālie siltummezgli (ISM), kas ļauj regulēt un mainīt uzstādījumus, lai patērētāju dzīvokļos nodrošinātu komfortablāko gaisa temperatūru. Līdz ar to nav vienas noteiktas gaisa temperatūras – dažādās mājās un pat dažādos dzīvokļos tā var būt atšķirīga. Ja gaisa temperatūra ir neapmierinoša, mājas iedzīvotājam jāinformē namu apsaimniekotājs, lai vienotos par iespējamajām temperatūras izmaiņām.
Saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem, dzīvojamo istabu gaisa temperatūrai aukstajā gadalaikā jābūt +18°C. Par augstāku temperatūru normatīvajos aktos nekādu norāžu nav, par to vienojas mājas iedzīvotāji.
Kādai jābūt karstā ūdens temperatūrai dzīvoklī?
Vēlamo karstā ūdens temperatūru nosaka namu apsaimniekotājs, vienojoties ar iedzīvotājiem. Latvijas būvnormatīvi nosaka, ka karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt vismaz +55°C. Ja, atgriežot krānu, ilgstoši nav karstā ūdens, tas liecina par karstā ūdens cirkulācijas trūkumu sistēmā. Lai risinātu jautājumus par karstā ūdens temperatūru un cirkulācijas atjaunošanu, iedzīvotājam jāvēršas pie sava namu apsaimniekotāja.
Individuālā siltummezgla apkalpošana un remonts
Lai ēkā uzstādītais individuālais siltummezgls (ISM) darbotos pareizi un kvalitatīvi, jānodrošina regulāra tehniskā apsekošana, kuru veic zinošs un pieredzējis speciālists.
Siltummezgla pareiza ieregulēšana nodrošina ekonomisku sistēmas darbību un komfortablu telpu mikroklimatu. Ieregulēšanu veic atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un āra gaisa temperatūrai. Ieregulēšana notiek katrai mājai individuāli, jo jāņem vērā, vai ēkai ir nomainīti logi, vai tā ir siltināta, kādā stāvoklī ir apkures sistēma un kādas ir iedzīvotāju vēlmes.
Tāpat ISM apkopes reizēs jāseko līdzi siltummezgla mehānismu stāvoklim, jākonstatē, vai nav radušies kādi defekti. Siltummezgla iekārtas ir dārgas, tāpēc svarīgi to kalpošanas laiku maksimāli pagarināt.
ISM iekārtu nomiņa nepieciešama, ja:
- zaļi krāsotais tehniskais ūdens nonāk apkures vai karstā ūdens sistēmā, kas norāda uz sūcēm;
- ievērojami pieaug apkurei nepieciešamais siltuma daudzums;
- apsildes ūdens cirkulējot caur siltummaiņiem atdziest pārlieku daudz.
Ūdens iekrāsošana
Visi centralizētās siltumapgādes siltuma ražotāji, arī “Liepājas enerģija”, veic siltumtīklos esošā siltumnesēja jeb tehniskā ūdens iekrāsošanu ar fluorescējošu krāsvielu, kas irekrāso ūdeni zaļgandzeltenā krāsā. Pievienotā krāsviela sastāv no ūdens, fluorescīna (oranžas krāsas pulveris bez smaržas) un nātrija hidroksīda (NaOH, baltas skrotis). Fluoresceīna koncentrācija siltumtīklu ūdenī apkures sezonas laikā tiek uzturēta robežās 1,0 – 1,5 miligrami/litrā (mg/l) un papildināta vidēji divas reizes gadā.
Ūdens iekrāsošana nepieciešama, lai operatīvi konstatētu tehniskā ūdens noplūdes siltumtīklos, kā arī, lai atrastu ēkās esošos bojātos karstā ūdens sildītājus un tādējādi uzlabotu klientiem sniegto pakalpojumu. Pievienotā krāsviela siltumnesējā nav kaitīga iedzīvotāju veselībai, turklāt siltumnesējs cirkulē tikai siltumtīklos (apkures sistēmā).
Gadījumā, ja karstā ūdens apgādes sistēmā parādās ūdens ar zaļgandzeltenu nokrāsu, vai, ja šādas krāsas ūdens noplūdes no siltumtīkliem novērojamas apkārtējā vidē, lūdzam nekavējoties ziņot “Liepājas enerģijai” pa tālruni 63425904 (darba laikā) vai 29112732, 29276168 (ārpus darba laika).


