Kas jāzina, uzsākot jauno apkures sezonu?

Laikapstākļiem kļūstot vēsākiem, arī mūsu mājokļos iezogas vēsums, un tas ir īstais vai teju pēdējais brīdis, lai sāktu domāt par gatavību jaunajai apkures sezonai. Lai gan centralizētās siltumapgādes lietotājiem varētu šķist, ka pašiem jau nav jālauza galva par apkuri un atliek vien gaidīt, kad patīkamais siltums piepildīs telpas – tā gluži nav. Savukārt tiem pilsētniekiem, kuru mājokļu apsildīšanai izvēlēts kāds alternatīvs apkures veids, šis ir īstais brīdis izvērtēt esošo apkures sistēmu un varbūt vēl pēc gada saņemt siltumu un komfortu, ko nodrošina centralizētā siltumapgāde.

Oktobris ierasti ir tas gada mēnesis, kad tiek uzsākta apkures sezona – agrāk vai vēlāk, tas ir atkarīgs no ārgaisa temperatūras un pašu iedzīvotāju vēlmēm. Ir patērētāji, kas izvēlas sezonu uzsākt temperatūrai sasniedzot +15 grādu un ir patērētāji, kas sezonu uzsāk tikai oktobra nogalē vai novembrī, kad gaisa temperatūra noslīdējusi krietni zemāk. Šādu izvēles iespēju nodrošina ēku individuālie siltummezgli, kuru darbību un līdz ar to arī siltumenerģijas patēriņu nosaka paši ēkas iedzīvotāji vai namu apsaimniekotāji. Bet lai kurš būtu apkures sezonas sākuma brīdis – ir labi, ja mēs katrs esam tam gatavi.

APKOPE NEPIECIEŠAMA GAN ĒKAI, GAN APKURES SISTĒMAI

Gluži tāpat kā, ziemai tuvojoties, pārbaudām, vai pērn labi kalpojušās automašīnas ziemas riepas būs derīgas arī šajā sezonā, arī gada siltajā laikā ir vērts pārbaudīt, vai ēkas apkures sistēma ir labā darba kārtībā un vai nav nepieciešami mazāki un lielāki darbiņi, lai ēkas kopējā energoefektivitāte paaugstinātos, bet siltumenerģijas patēriņš samazinātos.

Jāatceras, ka siltumenerģijas patēriņš vienmēr būs lielāks vecās mājās, kur nav veikti nekādi atjaunošanas darbi, savukārt ēkām, kurās veikti energotaupīšanas pasākumi, arī patēriņš būs zemāks. Vislielāko siltuma taupīšanas efektu nodrošina mājas pilnīga renovācija, tomēr pat daļēju uzlabojumu veikšana – bēniņu, pagraba vai ārsienu siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija vai ēkas individuālā siltummezgla efektīva regulēšana – samazinās gan mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, gan kopējās izmaksas par apkuri. Šie ir darbi, ko iespējams plānot un paveikt vasaras laikā, lai, uzsākot jauno apkures sezonu, būtu pārliecība, ka pakalpojuma izmantošana būs ar augstu efektivitātes zīmi.

Otra lieta, ko nevajadzētu aizmirst, ir ēkas individuālā siltimmezgla un iekšējās apkures sistēmas apkope – jo vecāka ēka vai apkures sistēma, jo rūpīgāk jāpārliecinās, ka visas iekārtas ir labā tehniskā stāvoklī un gatavas darbam. Regulāra – vismaz reizi gadā – siltummezgla tehniskā apkope pirmkārt ļauj precīzi uzstādīt parametrus, lai tiktu lietots tikai tik daudz siltumenerģijas, cik nepieciešams katrai konkrētai mājai, otrkārt profesionāla siltummezgla apkope garantē kvalitatīvu, efektīvu un ilgstošu siltummezgla darbību.

Kā liecina pieredze, mājas, kurās siltummezglu apkalpo sertificētas firmas vai vismaz sertificēti speciālisti, pārsvarā nav sūdzību no iedzīvotājiem un arī siltummezgls darbojas nevainojami. Noteikti nevajadzētu apkopi veikt pašiem iedzīvotājiem vai uzticēt šo atbilsdīgo uzdevumu nepieredzējušiem speciālistiem.

Tātad īsumā rezumējot – laikā starp apkures sezonām pats – ja esi mājas īpašnieks – vai kopā ar savu namu apsaimniekotāju nosakiet paveicamo ēkas energoefektivitātes paaugstinšānai un pirms apkures sezonas pārbaudiet mājas iekšējo apkures sistēmu un individuālajā siltummezglā uzstādītos darbības režīmus.

NEATLIEC APKURES SEZONAS UZSĀKŠANU UZ PĒDĒJO BRĪDI

Lai gan varētu domāt – jo vēlāk tiks uzsākta apkures sezona, jo mazāk siltumenerģijas būs patērēts un zemākas būs arī izmaksas – tā tas var arī nebūt. Ja apkuri pieslēgt izvēlēsieties vien tad, kad ārgaisa temperatūra būs noslīdējusi līdz +8 vai vēl mazāk grādiem, jūsu mājoklis būs paspējis atdzist un tā uzsildīšanai tiks patērēts daudz lielāks siltumenerģijas patēriņš, nekā tas būs, izvēloties pakāpenisku mājokļa uzsildīšanu.

Protams, katrs pats, vadoties pēc vēlmēm un apstākļiem, apkures sezonu var uzsākt izvēlētajā brīdī, bet siltumapgādes speciālisti iesaka mājokli uzsildīt pakāpeniski. Optimālais laiks, kad to darīt, ir ārgaisa temperatūrai samazinoties līdz aptuveni +11 – + 12 grādiem – tas ir laiks, kad dienā vēl ir pietiekami silts un apkure nav nepieciešama, savukārt vakarā un nakts laikā, temperatūrai pazeminoties, iespējams uzsākt nelielu siltumenerģijas lietojumu, tādējādi izvairoties no drēgnuma un mitruma mājokļos. Ēku individuālie siltummezgli nodrošina iespēju, ka siltumenerģija tiek patērēta tikai pie noteiktas ārgaisa temperatūras, ko izvēlējušies un siltummezglā ieregulējuši paši iedzīvotāji vai namu apsaimniekotājs, savukārt temperatūrai paaugstinoties, siltummezgls automātiski izslēgsies un siltumenerģija netiks patērēta.

RAGAVAS VASARĀ UN RATI ZIEMĀ

Tiem liepājniekiem, kuri izmanto alternatīvas apkures sistēmas – malkas apkuri, granulu katlus, gāzes katlus u.c. –, bet apsver iespēju pievienoties centralizētās siltumapgādes sistēmai, apkures sezonas sākums ir īstais brīdis, lai plānotu jau nākamo apkures periodu. Ja tikai vasarā izdomāsi, ka rudenī vēlies saņemt “Liepājas enerģijas” nodrošināto pakalpojumu, visdrīzāk tas nebūs iespējams, jo pieslēgšanas process ir gana laikietilpīgs, turklāt izbūves darbi var notikt tikai laikā, kad iedzīvotāji nesaņem apkuri un, protams, ja laikapstākļi rudenī nepārsteidz ar agru salu.

Šajā vasarā “Liepājas enerģija” centrālo apkuri pieslēgusi 42 jaunu klientu objektiem – ņemot vērā augsto klientu interesi, darbi tika sākti jau pavasarī8i, un šobrīd norit vēl pēdējo pieslēgumu izbūve. Jauno klientu loks pieaug gadu no gada, atgriežas arī tādi klienti, kas savulaik – MAS “Liepājas siltums” darbības laikā – atteikušies no centralizētās siltumapgādes, priekšroku dodot kādai alternatīvai apkures sistēmai. Viens no šādiem klientiem ir PIKC “Liepājas Valsts tehnikums”, kas tagad “Liepājas enerģijas” nodrošināto pakalpojumu saņem arī tehnikuma mācību telpās Ventspils ielā 51 un dienesta viesnīcā Ventspils ielā 51A; līdz šim “Liepājas enerģija” apsildīja tehnikuma objektos K.Ukstiņa ielā 17/23, Vānes ielā 4 un Vānes ielā 4a.

“Liepājas Valsts tehnikuma” direktors Agris Ruperts: “Kad tehnikumam beidzās līgums ar iepriekšējo siltumenerģijas piegādātāju, tika izsludināts iepirkuma konkurss, kā rezultātā tiesības apsildīt ēkas Ventspils un Vānes ielā ieguva “Liepājas enerģija”. Šobrīd sadarbību ar uzņēmumu vērtējam ļoti pozitīvi, jo salīdzinoši īsā laikā tika nodrošināta siltumenerģijas piegāde, lai jau 1. septembrī audzēkņiem, kuri dzīvo dienesta viesnīcā, būtu siltais ūdens un arī skolas personāls varētu komfortabli justies.”

Pēdējo gadu lielākie centralizētajai siltumapgādei pievienotie klienti ir viesnīca “Europa City Amrita Hotel”, Liepājas 8.vidusskolas peldbaseins, Nacionālo Bruņoto spēku objekts Roņu ielā 2, Piejūras slimnīca, koncertzāle “Lielais dzintars”, Liepājas Valsts tehnikums un Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvalde. Arī privātmāju īpašnieki veido nozīmīgu jauno klientu daļu – apmēram 50% no katru gadu pieslēgtajiem jauno klienu objektiem ir privātmāju sektors.

Ja izlemts par labu centralizētajai siltumapgādei, pirmais solis ir tikšanās ar “Liepājas enerģijas” speciālistiem, lai izvērtētu pieslēguma iespēju konkrētajam objektam – atrašanās vieta, attālums, kādā atrodas uzņēmuma siltumtīkli, iespējamais pieslēguma izbūves maršruts, ekonomiskais pamatojums u.c. Lai gan uzņēmums ir pretimnākošs un mēģina rast labāko risinājumu katram potenciālajam klientam, tomēr ir arī situācijas, kad nākas atteikt – piemēram, ja īpašums atrodas pārāk tālu no uzņēmuma siltumtīkliem un pieslēguma izbūvē nav ekonomiska ieguvuma ne vienai no pusēm. Tāpat mēdz būt situācijas, kad jaunā pieslēguma cauruļvadi jāizbūvē caur trešās personas īpašumu, bet ja kaimiņš nepiekrīt, tad var izrādīties, ka citas pieslēguma iespējas fiziski nepastāv. Tomēr, ja pieslēgums ir iespējams, tad nākamais solis ir tehnisko noteikumu pieteikuma pieprasījums, kam tālāk seko projekta izstrāde un saskaņošana ar attiecīgajām pilsētas institūcijām. Kad saņemts apstiprinājums būvdarbu uzsākšanai, “Liepājas enerģija” veic pieslēguma izbūvi, bet jaunais klients ēkas siltummezgla un apkures sistēmas izbūvi. Noslēdzošais posms ir siltumenerģijas skaitītāja uzstādīšana un pakalpojuma lietošanas līguma noslēgšana.

“Liepājas enerģija” aicina neatlikt tikšanos ar uzņēmuma speciālistiem līdz pavasarim vai vasarai, jo savlaicīga nākamā klienta iniciatīva nozīmē vien to, ka arī pakalpojumu būs iespējams uzsākt lietot tieši tad, kad tas ir nepieciešams nevis brīdī, kad nākamā apkures sezona ritēs jau pilnā sparā.

Centralizētās siltumapgādes priekšrocības:

  • Moderna centralizēta siltumapgādes sistēma spēj nodrošināt prognozējamu un konkurētspējīgu pakalpojumu;
  • Viszemākais kaitīgo izmešu līmenis;
  • Visaugstākā kurināmā izmantošanas efektivitāte;
  • Zemākas izmaksas, kas ļauj veidot zemākus tarifus;
  • Visaugstākā siltumapgādes drošība;
  • Iespēja regulēt iekštelpu temperatūru atbilstoši vēlmēm un laikapstākļiem;
  • Augsts servisa līmenis.

Lai pieteiktos centralizētās siltumapgādes pakalpojumam, sazinies ar “Liepājas enerģija” speciālistiem, zvanot pa tālr.: 63425904 vai rakstot e-pastu:info@liepajasenergija.lv. Papildu informāciju meklē uzņēmuma mājas lapā www.liepajasenergija.lv.

Centralizētā siltumapgāde – kas lācītim vēderā?

Liepājā centralizēto siltumapgādes pakalpojumu saņem nedaudz vairāk kā 900 objektu – tās ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, privātmājas, valsts un pašvaldību iestādes un komercobjekti. Tātad desmitiem tūkstošu liepājnieku ik dienas sajūt ērtumu un omulību, ko nodrošina saņemtā siltumenerģija, bet cik daudzi no mums zina, kas centralizētās siltumapgādes lācītim vēderā? Šoreiz stāstīsim, kā tieši darbojas pilsētas siltumapgādes sistēma, kur siltums tiek ražots un kā tas nokļūst līdz iedzīvotāju mājokļiem.

Pašreizējais siltumapgādes uzņēmums SIA “Liepājas enerģija” savu darbību uzsāka 2005. gadā, pārņemot saimniecību no toreiz bankrotējušā uzņēmuma “Liepājas siltums”. Liepājā sākās jauns centralizētās siltumapgādes posms, bet sākums nebija viegls – uzņēmuma dalībnieki, piesaistot arī Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, ieguldīja apjomīgas investīcijas, lai rekonstruētu novecojušās siltumtrases, izbūvētu jaunas katlu mājas, vairākkārt mazinātu tarifu, uzsāktu atjaunojamo energoresursu izmantošanu siltumenerģijas ražošanā un veiktu vēl virkni pasākumu, lai liepājnieks justos droši un ērti, saņemot pakalpojumu. Soli pa solim siltumapgādes uzņēmums sakārtoja pilsētas apkures sistēmu un ieguva iedzīvotāju uzticību – par to liecina arī ar katru gadu pieaugošais jauno klientu skaits, kuru starpā ir arī klienti, kas savulaik atteikušies no pilsētas apkures. Šodien uzņēmums ir stabils, konkurētspējīgs un viens no modernākajiem siltumapgādes uzņēmumiem valstī.

KĀ DARBOJAS CENTRALIZĒTĀ SILTUMAPGĀDE?

Centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas ceļš līdz lietotājiem sākas ar siltumenerģijas  ražošanu – lai to nodrošinātu, pilsētā ir divas koģenerācijas stacijas un  11 autonomās katlu mājas. Lielākā koģenerācijas stacija atrodas Kaiju ielā, un tā darbojas ar šķeldu, nodrošinot ar “zaļo” siltumenerģiju lielāko pilsētas daļu. Kopā ar otru uzņēmuma koģenerācijas staciju, kas atrodas Tukuma ielā, tās pilsētā aptver teritoriju no Karostas kanāla līdz Dienvidrietumu rajonam. Savukārt attālāko pilsētas mikrorajonu iedzīvotāji saņem siltumenerģiju, kas saražota autonomajās katlu mājās.

Tālāk saražotā siltumenerģija tiek pārvadīta līdz ēkām pa siltumtrasēm. Šo siltumenerģijas ceļa posmu līdz ēkai sauc par siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu.  Katrai ēkai tiek pievadītas divas caurules – pa vienu karstais ūdens no uzņēmuma katlu mājas nokļūst līdz ēkas siltummezglam, bet pa otru atdzisušais ūdens no mājas siltummezgla aizplūst atpakaļ uz katlu māju, kur cikls sākas no jauna. Liepājas siltumtīklu sistēma kopā veido ap 100 km, iekļaujot maģistrālās, sadales un iekškvartālu siltumtrases. Uzņēmuma darbības laikā vairākos posmos pilnībā rekonstruēti jau 80% siltumtīklu, un atlikušie siltumtīkli tiks modernizēti tuvāko četru gadu laikā, līdz ar to pilsētnieki var būt droši, ka modernizētie siltumtīkli kalpos vairākus gadu desmitus.

Katrā ēkā, kas saņem centrālo apkuri, ir izveidots siltummezgls – tas transformē siltumenerģiju ēkas apkures sistēmai un karstā ūdens uzsildīšanai, kā arī nodrošina pievadītās siltumenerģijas uskaiti. Ēku iekšējo siltummezglu modernizēšanā “Liepājas enerģija” kopā ar namu apsaimniekotājiem ir veikusi būtiskus uzlabojumus – praktiski visām ēkām  ir automātiskie siltummezgli, kas nodrošina regulējamu siltumenerģijas patēriņu atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un laikapstākļiem. Arī paši iedzīvotāji aizvien biežāk izvēlas modernizēt novecojušos ēku siltummezglus, tādējādi būtiski paaugstinot ārējo un iekšējo siltumtīklu drošību un samazinot siltumenerģijas patēriņu.

Kad siltumenerģija nokļuvusi līdz mājas siltummezglam, tās ceļš sadalās – viens siltummainis nodrošina siltumenerģijas cirkulāciju radiatoru sistēmā, apgādājot ēku ar apkuri, bet otra siltummaiņa funkcija ir nodrošināt, lai ar siltumenerģijas palīdzību tiek uzsildīts ēkai pievadītais aukstais ūdens, un no krāna tecētu jau karsts ūdens. Lai nodrošinātu patērētāju komfortu un, atverot krānu, ūdens vienmēr būtu nepieciešamajā temperatūrā, notiek nepārtraukta karstā ūdens cirkulācija mājas sistēmā un šī ūdens sildīšana.

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 2015

KĀ TIEK RAŽOTA SILTUMENERĢIJA?

Lielākais pilsētnieku patēriņam nepieciešamais siltumenerģijas apjoms tiek saražots trīs galvenajos uzņēmuma siltuma avotos – biokoģenerācijas stacijā, biomasas katlu mājā un gāzes koģenerācijas stacijā. Koģenerācija ir tehnoloģisks process, kurā vienlaicīgi tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija. Šo procesu sauc arī par kombinēto siltuma un elektroenerģijas ražošanu. Koģenerācija ir efektīvāks un videi draudzīgāks process salīdzinājumā ar enerģijas ražošanu atsevišķos procesos – katlumājā un kondensācijas stacijā. Saražoto siltumenerģiju “Liepājas enerģija” nodod siltumtīklos, nodrošinot pilsētniekus ar apkuri, savukārt elektroenerģiju, kuras apjoms ir samērā neliels, uzņēmums nodod kopējā elektroapgādes tīklā. Koģenerācija ļauj efektīvāk izmantot kurināmo, samazināt izmešu daudzumu, panākt zemākas enerģijas ražošanas izmaksas, nodrošināt mazākus pārvades zudumus, kā arī “Liepājas enerģijas” gadījumā veicināt reģionālo attīstību, jo kā galvenais enerģijas ražošanas avots tiek izmantota vietējā tirgū iegūstamā koksnes šķelda.

No šķeldas saražotās siltumenerģijas apjoms šobrīd sasniedz 67% no visas saražotās siltumenerģijas, pārējais tiek nodrošināts ar dabas gāzi, kas kā kurināmais tiek izmantota uzņēmuma gāzes koģenerācijas stacijā un attālajās katlu mājās. Lai gan dabas gāze ir fosilais kurināmais, kas pakļauts būtiskām cenu svārstībām, un “Liepājas enerģija” plāno vēl būtiskāk samazināt šī energoresursa patēriņu, tomēr pilnībā atteikties no dabasgāzes uzņēmums neplāno, jo šāds risinājums būtu ekonomiski nepamatots un neefektīvs.

Lai cik liela būtu katlu māja un kāds energoresurss tiktu izmantots, siltumenerģijas ražošanas process galvenokārt ir līdzīgs – speciālos katlos tiek dedzināta šķelda vai gāze, rezultātā rodoties karstām dumgāzēm. Dūmgāzes tiek novirzītas uz ūdenssildāmo katlu, kur tās, cirkulējot pa caurulēm, uzsilda boilerā esošo ūdeni no 60 – 95 grādu augstai temperatūrai. No boilera karstais ūdens aizplūst pa pilsētas siltumtrasēm līdz katras ēkas siltummezglam, un tālāk jau pa mājas iekšējo siltumapgādes sistēmu cirkulē līdz iedzīvotāju radiatoriem.

KĀ TIEK NODROŠINĀTA KVALITĀTE UN DROŠĪBA?

Lai visas uzņēmuma iekārtas darbotos efektīvi un precīzi, tiek veiktas obligātas un regulāras apskates, pārbaudes un apkopes. Ražojošās iekārtas ir automatizētas, nodrošinot ērtu, bet galvenais drošu un precīzu vadību un kontroli.

Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem uzņēmums rūpējas, atbild un uztur siltumtīklus līdz ēkas ievadam, kur uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs, savukārt patērētāja pienākums ir uzturēt mājas iekšējo siltumapgādes sistēmu. Šāda savstarpēja sadarbība ļauj nodrošināt augstvērtīgu pakalpojumu, kas ilgtermiņā darbosies bez traucējumiem un avārijas situācijām.

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 2015

Lai pārliecinātos par pilsētas siltumtīklu stāvokli, “Liepājas enerģija” katru vasaru veic tīklu hidrauliskās pārbaudes, uz neilgu laiku atslēdzot karstā ūdens piegādi konkrētiem objektiem. Šādas pārbaudes ir visefektīvākā metode, lai nepieciešamības gadījumā novērstu iespējamās bojājumu vietas un rudenī, uzsākot jauno apkures sezonu, klienti saņemtu augstvērtīgu pakalpojumu.

Hidraulisko pārbaužu gaitā katru siltumtīklu posmu izmēģina ar paaugstinātu spiedienu. Pārbaudes laikā tiek kontrolēts cauruļvadu, armatūras, savienojuma atloku un kompensatoru blīvums. Konstatējot bojājumus un izvērtējot to raksturu, nekavējoties tiek veikti nepieciešamie remontdarbi.

Pilsētas siltumtīklos esošais siltumnesējs jeb tehniskais ūdens tiek iekrāsots ar fluoriscējošu krāsvielu, kas ūdenim piešķir zaļgandzeltenu nokrāsu. Krāsvielas pievienošana nepieciešama, lai operatīvi konstatētu tehniskā ūdens noplūdes siltumtīklos, kā arī, lai atrastu ēkās esošos bojātos karstā ūdens sildītājus un tādējādi uzlabotu klientiem sniegto pakalpojumu. Ja kāds no karstā ūdens sildītājiem ir bojāts, tehniskais ūdens no tā iekļūst karstā ūdens padeves sistēmā, iekrāsojot pa krānu tekošo ūdeni zaļgandzeltenā krāsā. Bojājumu gadījumā iekrāsojas tikai karstais ūdens, aukstā ūdens krāsa nemainās. Krāsviela spīd speciālā apgaismojumā, bet ne tumsā. Siltumtīklu ūdens noplūdes vietu meklēšana, ievadot siltumnesējā fluorescējošu krāsvielu, neietekmē siltumenerģijas padevi. Ūdenim pievienotā krāsviela nav kaitīga iedzīvotāju veselībai; tāpat zaļganais ūdens nevar sabojāt sadzīves priekšmetus.

Gadījumos, kad karstā ūdens apgādes sistēmā parādās fluorescējoši zaļš ūdens vai, ja šādas krāsas ūdens noplūdes no siltumtīkliem novērojamas apkārtējā vidē, iedzīvotāji aicināti nekavējoties par to ziņot savam namu apsaimniekotājam vai uzņēmumam “Liepājas enerģija”, zvanot pa tālruni 63488866 vai 29112732.

SIA “Liepājas enerģija” lielākie siltumavoti

Biomasas koģenerācijas stacija

Jauda: 12 MW siltumenerģijas un 2,3 MW elektroenerģijas

Investīcijas: 10,55 milj.eiro (t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 3,1 milj.eiro apmērā)

Ekspluatācijā nodota: 2012. gada novembrī

Biomasas katli

Jauda: 30 MW siltumenerģijas (divi katli ar katra nominālo jaudu 15 MW)

Investīcijas: 12,7 milj.eiro (t.sk. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 5,7 milj.eiro apmērā)

Ekspluatācijā nodota: 2013. gada oktobrī

Gāzes koģenerācijas stacija

Jauda: 4 MW siltumenerģijas un 4 MW elektroenerģijas

Investīcijas: 2,8 milj.eiro

Ekspluatācijā nodota: 2010. gada jūnijā

Ja vēlaties uzzināt vairāk par uzņēmumu “Liepājas enerģija” un siltumenerģijas ražošanas procesiem, aicinām klātienē apmeklēt mūsu biomasas koģenerācijas staciju. Ekskursijas tiek organizētas tikai grupās, iepriekš piesakoties pa tālruni: 63425673 vai rakstot e-pastu uz:  agija.terauda@liepajasenergija.lv.

Informatīvs buklets par Liepājas enerģiju

Kāpēc izvēlēties “zaļu” un videi draudzīgu siltumenerģiju?

Četrdesmit astoņus gadus, kopš tālajā 1929. gadā darbību uzsāka Liepājas termo elektro centrāle, siltumenerģijas ražošanai izmantoja akmeņogles, vēl turpmākos 20 gadus kā kurināmais tika izmantots mazuts. 1997. gadā toreizējais siltumapgādes pakalpojuma nodrošinātājs sāka izmantot arī dabas gāzi, bet kopš 2012. gada nogales SIA “Liepājas enerģija” izmantotie energoresursi ir dabas gāze un koksnes šķelda. Trīs gadu laikā uzņēmums šķeldas kā kurināmā izmantošanu ir palielinājis par 43% un šobrīd jau 67% no visas saražotās siltumenerģijas tiek iegūta no šķeldas – atjaunojama un videi draudzīga materiāla. Ko “zaļā” enerģija sniedz uzņēmumam un kāpēc to novērtē arī klienti?

Rūpes par apkārtējo vidi jeb vides ilgtspēja ir viens no dienas kārtības tematiem, turklāt šī jautājuma aktualitāte palielinās gadu no gada. Tas, protams, ir labi, jo vide, kurā mēs dienu dienā dzīvojam, ir nozīmīga un katrs vēlēsies, lai tā ir tīra, sakopta, droša – turklāt ilgtermiņā. “Zaļā” domāšana pakāpeniski ienāk mūsu dzīvēs – tā ir vietējo produktu izvēle un atkritumu šķirošana ģimenē, valsts mēroga organizētas vides sakopšanas iniciatīvas, modernu un videi draudzīgu risinājumu izvēle uzņēmēju vidū, un arī pašvaldību attīstītās stratēģijas vides jautājumos. Ar savu rīcību, attieksmi un zināšanām mēs veidojam izpratni par apkārtējās vides saglabāšanas nozīmīgumu.

Vides ilgtspēja jau sākotnēji bijis arī viens no “Liepājas enerģijas” darbības virzieniem – gan būvējot jaunās koģenerācijas stacijas, gan rekonstruējot pilsētas siltumtīklus. Arī izvēloties iekārtas un aprīkojumu, domāts par to, lai tas kalpotu ilgi, droši un radītu vismazāko ietekmi uz apkārtējās vides izmaiņām. Tomēr vislielākais uzņēmuma solis šajā virzienā ir bijis lēmums par kurināmā diversifikāciju, proti – daļēja dabas gāzes aizstāšana ar koksnes šķeldu.

“Zaļās” siltumenerģijas attīstība Liepājā

2012. gada novembrī līdz ar “Liepājas enerģijas” biomasas koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā un stacijas darbības uzsākšanu, tika uzsākta arī siltumenerģijas ražošana no koksnes šķeldas, tādējādi paaugstinot neatkarību no gāzes cenu svārstībām. Divos mēnešos no atjaunojamā energoresursa tika saražots 9,1% siltumenerģijas, bet pārējo apjomu joprojām nodrošināja dabas gāzes izmantošana. 2013. gadā no šķeldas iegūtā siltumenerģija sasniedza jau 40,3%, bet gadu vēlāk jau vairāk nekā divas trešdaļas siltumenerģijas tika saražots ar šķeldu. 2015. gadā uzņēmums sasniedza augsto 67% atzīmi un vēl ir neliela rezerve, kur pakāpties, lai sasniegtu aptuveni 3% pieaugumu šķeldas izmantošanā.

Šobrīd 100% šķeldas kā kurināmā izmantošana nav iespējama, jo Liepājas attālākie guļamrajoni tiek apsildīti ar autonomo katlu māju palīdzību, kurās kā kurināmais tiek izmantota dabas gāze. Šo katlu māju pārveidošana par avotiem, kas nodrošina “zaļās” siltumenerģijas ražošanu, prasītu nesamērīgi augstas investīcijas un saražotais pakalpojums būtu ekonomiski neefektīvs. Tāpat dabas gāze tiek izmantota arī pie īpaši zemām ārgaisa temperatūrām, kad ar šķeldu darbināmās iekārtas nespēj pilnībā nodrošināt pilsētai nepieciešamo siltumenerģijas apjomu.

Līdz ar daļēju pāreju uz atjaunojamā energoresursa izmantošanu un modernu skursteņu uzstādīšanu koģenerācijas stacijās, būtiski ir samazinājies izmešu apjoms, kas uzņēmuma darbības rezultātā nokļūst apkārtējā vidē. Gāzes izmeši kopš 2012. gada samazinājušies gandrīz uz pusi, savukārt 63% no kopējā izmešu apjoma 2015. gadā ir neitrāls CO– tas rodas šķeldai sadegot un nonāk gaisā, kur to piesaista koks, kam ogļskābā gāze nepieciešama augšanas procesiem. Izmantojot šķeldu, nav jāmaksā par CO2 emisijām, tiek saudzēta daba un netiek veicināts tā sauktais “siltumnīcas efekts”. Arī pelni, kas rodas šķeldai sadegot, netiek utilizēti apkārtējā vidē, bet nodoti izmantošanai zemnieku saimniecībām.

Koksnes izmantošana siltumenerģijas ražošanā palīdz attīstīt arī vietējo ekonomiku, nodrošinot stabilas darbības iespējas vietējiem mežistrādes uzņēmumiem. Katrā apkures sezonā “Liepājas enerģija” iepērk aptuveni 200 000 beramo kubikmetru šķeldas – tas ir aptuveni 2 700 automašīnu kravu. Turklāt šķeldas piegādes nodrošina tikai pašmāju uzņēmumi.

Ko iegūstam no “zaļās” enerģijas izmantošanas?

Viens būtisks ieguvums no “zaļās” siltumenerģijas ražošanas ir rūpes par apkārtējo vidi. Otrs apsvērums saistīts ar ekonomisko pamatojumu. Proti, šķelda ir lētāka nekā dabas gāze, un pāreja uz daļēju atjaunojamā kurināmā izmantošanu, kā arī īstenotie attīstības un investīciju projekti un ieviestie tehnoloģiskie risinājumi, ļāvuši uzņēmumam samazināt savas izmaksas. Nozīmīgi tas bijis arī uzņēmuma klientiem, jo siltumenerģijas tarifs Liepājā pēdējo gadu laikā samazināts vairākkārt.

Lai gan atsevišķi nav pētīts, vai “zaļās” siltumenerģijas ražošana ir kalpojis kā iemesls par labu centralizētās siltumapgādes izvēlei, tomēr kopš 2012. gada arvien straujāk pieaug arī “Liepājas enerģijas” jauno klientu skaits. Līdz 2012. gadam uzņēmums gadā centralizētajai siltumapgādei pieslēdza vidēji septiņus klientus, bet tālākajos gados sekoja straujšs kāpums: uzņēmums 2013. gadā izveidoja 23, 2014. gadā – 25, bet 2015. gadā 28 jaunus pieslēgumus klientu objektiem. Šajā gadā pieslēgumu skaits varētu pieaugt pat līdz 35 jauniem objektiem. Nešaubīgi klientu skaita pieaugums saistīts ar uzņēmuma attīstību, iegūto stabilitāti un klientu uzticību, kā arī ar augstvērtīgo pakalpojumu, kurš ir ērts, drošs, nepārtraukts un konkurētspējīgs. Un jā, gadu gaitā tas kļuvis videi daudz draudzīgāks.

Liene Ķestere, dzīvo privātmājā, “Liepājas enerģijas” klients no 2016. gada vasaras:

Sākotnēji apzinājām, kādi vispār ir varianti – individuālā apkure, gāzes apkure, “Liepājas enerģija”; svarīgi bija arī apkures salāgošana ar mūsu ikdienas ritmu – lai neesam spiesti visu ziemu pavadīt mājās, kurinot apkures katlu. Tālāk atlika noskaidrot siltuma pieslēgšanas izmaksas un termiņus, kādos to var veikt. Liels pluss “Liepājas enerģijai” bija tas, ka nav nepieciešami karstā ūdens boileri. Visu izšķīra izmaksas un izvēlējāmies centralizēto siltumapgādi. Arī dabai draudzīgu izejmateriālu lietošanu uzskatām par būtisku priekšrocību. Pašiem ikdienā nesanāk daudz aizdomāties par “zaļo dzīvesveidu”, bet atkritumus mūsu ģimenē gan šķiro.

Ieguvums no videi draudzīgas uzņēmējdarbības, protams, ir arī plsētai, tās iedzīvotājiem un viesiem, tāpēc viens no pašvaldības uzdevumiem saistīts ar aktuālo jautājumu risināšanu un virzīšanu šajā jomā. Siltumenerģijas nozarei saistošs ir Liepājas pilsētas domes 2014. gadā apstiprinātais Liepājas pilsētas ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāns 2014. – 2020. gadam, kas paredz atbalstu dažādiem energoefektivitātes veicināšanas pasākumiem, vietējo un atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī vides apziņas celšanai.

Mārtiņš Tīdens, Liepājas pilsētas domes izpilddirektora vietnieks:

“Kā zināms, viszaļākā un lētākā enerģija ir tā, kuru nepatērē. Tomēr mūsu klimatiskajos apstākļos un laikmetā enerģijas patēriņš ir neizbēgams, jautājums ir – kā to darīt ar iespējami mazāku ietekmi uz vidi un arī ekonomiski pamatoti? Šeit darbības var nodalīt divos virzienos: viens no tiem ir, kādu enerģijas veidu mēs izvēlamies un piegādājam līdz ēkai un otrs – cik racionāli mēs šo enerģiju ēkā protam izlietot.

Ar “zaļu” enerģiju mēs saprotam, ka tā nav radīta ar fosilā kurināmā palīdzību, bet gan izmantojot vietējos atjaunojamos resursus. “Liepājas enerģija” pēc modernizācijas siltumenerģijas un arī elektroenerģijas ražošanai pamatā izmanto vietējo energoresursu – šķeldu, bet AS “Latvenergo” lielu pienesumu elektroenerģijas ražošanā dod Daugavas hidroelektrostacijas. Vēl mums ir milzu iespējas izmantot atjaunojamos resursus, tādus kā saules, vēja, viļņu, zemes siltuma un citus “zaļās” enerģijas veidus. Tomēr, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskā tirgū, šiem ieguldījumiem ir jābūt ekonomiski pamatotiem. Protams, ir jāveic aprēķini, tomēr man jau šobrīd šķiet interesanta doma par liela apjoma saules kolektoru izvietošanu centralizētās siltumapgādes sistēmā karstā ūdens nodrošināšanai gada saulainajā periodā. Tas nozīmē, ka mums katram nebūtu jāuzņemas riski par jumta bojāšanu, aizsalšanu, kaimiņu appludināšanu, aizdevuma atmaksu utt. Noteikti jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai, lai īstajā brīdī varētu pieņemt pareizos lēmumus.

Arī attiecībā uz ēkām Liepājai ir, ar ko lepoties. Mums ir visvairāk renovēto daudzdzīvokļu ēku valstī (120 ēkas), vairāk kā 90% pašvaldības ēku ir renovētas un enerģijas patēriņš tajās tiek kontrolēts, kas apstiprināts ar nupat kā izsniegto starptautiski atzīto ISO 50001:2011 sertifikātu. Bet darba vēl ir daudz, tiek gatavoti projekti, apzinātas finansiālās iespējas un esmu pārliecināts, ka 2020. gadā mēs redzēsim no energoefektivitātes viedokļa jau pavisam citu pilsētu un tas pienāks ātri.”

Ja apsverat mājoklī ierīkot jaunu vai nomainīt esošo apkures sistēmu, sazinieties ar mums – “Liepājas enerģiju”. Konsultēsim par centralizētās siltumapgādes pieslēguma iespējām Jūsu mājoklim, tehniskajiem risinājumiem pieslēguma izveidei un paredzamajām izmaksām.

Tālrunis konsultācijām un pieteikumiem: 63488866, info@liepajasenergija.lv.

Kādi faktori ietekmē siltumenerģijas patēriņu un maksu par to?

Salīdzināšana ir itin bieža un ierasta darbība. Mēs salīdzinām pārtikas preču cenas veikalos, salīdzinām savu un kaimiņa automašīnu vai televizoru, salīdzinām interešu izglītības iespējas skolās, bērnudārzos… Salīdzināt, protams, var jebkurus divus lielumus, lietas vai procesus – ja vien tie ir salīdzināmi pēc savas būtības – tomēr, lai salīdzināšana būtu objektīva, jāprot to darīt pareizi, ņemot vērā visus apstākļus un aspektus. Šoreiz salīdzināsim ēku siltumenerģijas patēriņus – kas tos ietekmē un kā veidojas izmaksas par apkuri.

Precīzāk – atšķirīgs siltumenerģijas patēriņš

Salīdzinot apkures rēķinus pareizāk būtu runāt par atšķirīgo siltumenerģijas patēriņu nevis maksājuma summu, jo tieši ikmēneša patērētais siltumenerģijas apjoms ir galvenais faktors, kas nosaka to, cik tad konkrētajā mēnesī būs jāmaksā par apkuri. Jo vairāk siltumenerģijas patērēts, jo lielāks būs gala maksājums; un otrādi – samaksa būs zemāka pie neliela siltumenerģijas patēriņa.

Liepājā ikmēneša siltumenerģijas patēriņš, atbilstoši katrā ēkā uzstādītajam siltuma skaitītājam, tiek aprēķināts visai dzīvojamai mājai kopā – siltumapgādes uzņēmums no ēkā uzstādīta skaitītāja nolasa rādītājus par patērēto siltumenerģijas daudzumu, sareizina šo lielumu ar siltumenerģijas tarifu un nosūta ikmēneša rēķinu namu apsaimniekotājam. Atbilstoši katras konkrētās ēkas pieņemtajai aprēķinu metodikai, apsaimniekotāja pārziņā ir tālākais izmaksu sadalījums starp mājas dzīvokļiem – visu dzīvokļu kopējā rēķinu summa veido to pašu kopsummu, ko siltumapgādes uzņēmums aprēķinājis, reizinot ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu un spēkā esošo tarifu.

Katras dzīvojamās mājas maksu par apkuri veido siltumenerģijas tarifs, kas visiem liepājniekiem ir vienāds, un ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš, kas savukārt var būt ļoti atšķirīgs. Patēriņu ietekmējošie faktori ir:

  • ārgaisa temperatūra;
  • ēkas tehniskais stāvoklis (koka, mūra māja, veca, jauna māja, jumta, sienu, pagraba, logu un druvju stāvoklis, veiktie ēkas siltināšanas vai citi energotaupības pasākumi);
  • ēkas apkures sistēmas stāvoklis (nolietota vai jauna apkures sistēma, vertikālā vai horizontālā apkures sistēma, individuālie temperatūras regulatori u.c.);
  • ēkas individuālais siltummezgls (regulāra un profesionāla apkope, pareiza ieregulēšana);
  • iedzīvotāju individuālie paradumi (izvēlētā gaisa temperatūra dzīvoklī un koplietošanas telpās, izvēlētā karstā ūdens temperatūra un patēriņš, telpu vēdināšanas paradumi u.c.).

Salīdzinot dažādu ēku siltumenerģijas patēriņu šos aspektus ir ļoti būtiski ņemt vērā, jo kompleksas iedzīvotāju darbības, kas saistītas ar gudru enerģijas lietošanu un tās ekonomiju, samazina ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu.

Temperatūra un tehniskais stāvoklis

Lai uzturētu komfortablu temperatūru dzīvoklī atšķirīgos laikapstākļos, svarīgi ir prasmīgi izmantot iespējas, ko nodrošina ēkās individuālais siltummezgls. To iespējams ieregulēt atbilstoši vēlamajai temperatūrai ēkā – ārgaisa temperatūrai pazeminoties, sistēma automātiski palielinās siltumenerģijas patēriņu, lai gaisa temperatūra mājā nepazeminātos, savukārt ārgaisa temperatūrai paaugstinoties, siltumenerģijas patēriņs samazināsies, bet iedzīvotāju komforta līmenis saglabāsies.

Ēkas individuālais siltummezgls ļauj uzturēt atšķirīgas gaisa temperatūras dažādos diennakts posmos – piemēram, dienas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas darba gaitās, un naktī temperatūru iespējams samazināta par dažiem grādiem, bet no rīta un vakarā to automātiski var paaugstināt.

Vēl viens būtisks faktors, kas ietekmē siltumenerģijas patēriņu, ir ēkas tehniskais stāvoklis jeb ēkas siltumnoturība. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati par centrālo siltumapgādi liecina, ka lielākie siltumenerģijas zudumi – 30–50% un vairāk – rodas tieši pašā ēkā, tāpēc jo īpaši nozīmīga ir mājas iedzīvotāju un apsaimniekotāja sadarbība dažādu energotaupīšanas pasākumu īstenošanai.

Siltumenerģijas patēriņš vienmēr būs lielāks vecās mājās, kur nav veikti nekādi atjaunošanas darbi, savukārt ēkām, kurās veikti energotaupīšanas pasākumi, arī patēriņš būs zemāks. Vislielāko siltuma taupīšanas efektu nodrošina visas mājas sakārtošana: noregulēts siltummezgls, iekšējās siltumapgādes sistēmas un mājas siltināšana – renovācija. Tomēr pat daļēju uzlabojumu veikšana – bēniņu, pagraba vai ārsienu siltināšana, apkures sistēmas rekonstrukcija vai ēkas individuālā siltummezgla efektīva regulēšana – samazinās gan mājas kopējo siltumenerģijas patēriņu, gan kopējās izmaksas par apkuri. Ēkā veiktie kompleksie pasākumi nodrošinās mazāku siltumenerģijas patēriņu mājai kopumā, kas savukārt sniegs ieguvumu arī katram dzīvoklim atsevišķi.

Uzņēmums “Liepājas enerģija” visās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kas pieslēgtas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai, ir uzstādījis telemetrijas sistēmu, kas ne vien pašam uzņēmumam, bet arī katram namu apsaimniekotājam ļauj tiešsaistē sekot līdzi tekošajam mājas siltumenerģijas patēriņam, kā arī ļauj analizēt patēriņu par jebkuru atsevišķu periodu. Tieši siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums dažādos periodos sniedz iespēju namu apsaimniekotājam kopīgi ar iedzīvotājiem izvērtēt, kādi energotaupīšanas pasākumi ēkā būtu nepieciešami, lai siltumenerģijas patēriņu optimizētu.

Ikdienas paradumu maiņa

Siltums ir komforta prece, par kuru neapšaubāmi nākas arī maksāt. Un tomēr, zinot un ievērojot dažādus ikdienišķus energotaupīšanas pasākumus, iespējams būtiski samazināt siltumenerģijas patēriņu.

Divas galvenās lietas jau iepriekš pieminētas – pareizi ieregulēts mājas individuālais siltummezgls un ēku tehniskais stāvoklis. Bet ir arī virkne nosacījumu, ko ikdienā mēs katrs vai katra dzīvojamā māja var ievērot, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu:

  • ūdens temperatūra – centralizētā siltumapgāde nodrošina ēkai ne tikai siltumu, bet arī karsto ūdeni, kas parasti sastāda ap 25% no kopējā enerģijas patēriņa. Svarīgi ir nodrošināt optimālu karstā ūdens temperatūru – kas ir aptuveni 55 grādi (tai nevajadzētu būt zemākai par +50°C, lai izslēgtu dažādu baktēriju veidošanās iespējamību apkures sistēmā). Tāpat ir svarīgi, lai nebūtu karstā ūdens zudumu, gan novēršot sūces, gan izvēloties ūdeni ekonomējošus krānus;
  • vasarā bez apkures – vasarā visbiežāk nav nepieciešamības ēkas sildīt, tādēļ šajā periodā apkuri var atslēgt;
  • mēbeļu izvietojums – neaizsedziet radiatorus ar aizkariem vai mēbelēm. Lai ēka tiktu apsildīta, gaisam ir jācirkulē. Pārliecinieties, lai aizkari nebūtu pārāk gari un neaizsegtu radiatorus. Naktī aizveriet žalūzijas, ja jums tādas ir;
  • gudra vēdināšana – apkures sezonā noteikti nepieciešama telpu vēdināšana. Lai ielaistu svaigu gaisu un neradītu kondensāta veidošanos, telpas jāvēdina īsu brīdi un intensīvi. Pirms telpu vēdināšanas, ja iespējams, aizgrieziet radiatoru regulatorus; kad vēdināšana pabeigta, ieslēdziet radiatorus atpakaļ. Aukstā laikā neatstājiet ilgstoši atvērtus logus un balkona durvis. Bez vajadzības neturiet atvērtas durvis kāpņu telpā un citās koplietošanas telpās;
  • noblīvētas šķirbas – bieži slikti noblīvētu logu rezultātā grīda ir auksta. Noblīvējot logus un durvis, samazināsies aukstā gaisa iekļūšanu ēkā;
  • gudra apsildīšana – pamēģiniet samazināt temperatūru telpā. Samazinot temperatūru telpā par 1 grādu, apkurei nepieciešamais enerģijas daudzums samazinās par 5%. Lielākā daļa iedzīvotāju jūtas komfortabli, ja iekštelpu temperatūra ir 20 līdz 21 grāds. Turklāt nav nepieciešama vienāda temperatūra visā ēkā – guļamistabā, koridoros, koplietošanas telpās un citās telpās, kurās neuzturaties bieži, temperatūra var būt zemāka.

Un atgriežoties pie apkures rēķinu salīdzināšanas, vienmēr der atcerēties, ka pat šķietami divu vienādu ēku patērētais siltumenerģijas apjoms – un līdz ar to arī ēkas kopējais maksājums – var atšķirties, jo jāņem vērā gan katras ēkas tehniskais stāvoklis un īstenotie energotaupīšanas pasākumi, gan ārgaisa temperatūra un temperatūra, kāda ir izvēlēta ēku apsildīšanai, tāpat jāņem vērā pareiza ēkas individuālā siltummezgla apkope un mājas iedzīvotāju individuālie paradumi. Ja objektīvi izvērtējam visus šos aspektus, tad arī rodam atbildi, kāpēc ēku siltumenerģijas patēriņi un izmaksas ir atšķirīgas.

Uzziņai

  • Liepājā visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kas saņem centralizēto siltumapgādi, ir uzstādīti moderni individuālie siltumpunkti ar automātisko temperatūras regulēšanas iespēju, kas nozīmē, ka mājas iedzīvotājiem pašiem atliekt vienoties par vēlamo temperatūru. Tāpat namos uzstādīta telemetrijas sistēma, kas ļauj tiešsaistē sekot līdzi siltumenerģijas patēriņam, analizēt iepriekšējo periodu patēriņus, kā arī uzraudzīt iekšējās sistēmas darbību un novērst potenciālos sistēmas bojājumus.
  • Siltumapgādes uzņēmuma “Liepājas enerģija” tarifs par siltumenerģiju šā gada februārī ir 54,95 /EURMWh + PVN. Šāds tarifs saglabājas kopš pagājušā gada novembra, kad spēkā stājās jau sestais uzņēmuma tarifu samazinājums.
  • Trīs konstrukcijas ziņā līdzīgu Liepājas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums.

Adrese

Tehniskais stāvoklis

Siltumenerģijas patēriņš par janvāri (MWh)

Patēriņa salīdzinājums attiecībā pret Spīdolas ielu 2

Apsaimniekotājs

Bāriņu iela 8/10

Pilnībā renovēta ēka, horizontālā apkures sistēma

22,42

-59%

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”

Virsnieku iela 13

Ierīkota horizontālā apkures sistēma

45,79

-16%

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”

Spīdolas iela 2

Nav veikti nekādi uzlabojumi

54,51

SIA “Liepājas namu apsaimniekotājs”

Ēkas individuālā siltummezgla iespējas gudram siltumenerģijas lietojumam

Individuālais siltummezgls ir viena no galvenajām ēkas apkures sistēmas sastāvdaļām. Tā kvalitatīva uzstādīšana, precīza regulācija un profesionāla apkope ir būtiski priekšnosacījumi, lai apkures sistēma būtu droša, mājoklī tiktu nodrošināta komfortabla temperatūra un tajā pašā laikā siltumenerģijas patēriņš būtu gudrs un ekonomisks.

Liepājā vairāk nekā 80% (skatīt diagrammu) centralizētajai siltumapgādes sistēmai pieslēgto māju ir aprīkotas ar moderniem un pilnībā automatizētiem individuālajiem siltummezgliem (ISM), kas, ievērojot regulāru un kvalitatīvu apkopi, māju īpašniekiem ļauj maksimāli optimizēt siltumenerģijas patēriņu un līdz ar to saņemt zemākus rēķinus par apkuri.  Tomēr pilsētā vēl ir arī tādi objekti, kuros siltummezgli darbojas pēc tā sauktās atkarīgās shēmas (siltummezglā nav uzstādīts atdalošais siltummainis); šādiem siltummezgliem ir novecojusi automātika, un tas paaugstina siltumenerģijas patēriņu. Turklāt atkarīgie ISM ieverojami samazina ēkas iekšējās apkures sistēmas (radiatoru un cauruļvadu) drošību un kalpošanas laiku, jo nepārtraukti darbojas paaugstināta spiediena ietekmē.

Kā darbojas ISM?

Individuālais siltummezgls, izmantojot SIA “Liepājas enerģija” piegādāto siltumenerģiju, nodrošina ēkas telpu apsildīšanu, kā arī nodrošina karstā ūdens sagatavošanu un cirkulāciju. Patērēto siltumenerģiju uzskaita verificēts skaitītājs, un parasti uzskaite ir atsevišķi apkurei un atsevišķi karstā ūdens sagatavošanai; arī iedzīvotāju ikmēneša rēķinos šiem pakalpojumiem izmaksas norādītas atsevišķi.

Siltummezgls darbojas automātiskā režīmā, bet vēlamos parametrus, to skaitā temperatūru dzīvokļos, nosaka īpašnieks vai pārvaldnieks, saskaņojot jautājumu ar mājas iemītniekiem. Ir mājas, kur iedzīvotāji vienojušies dzīvokļos uzturēt zemu temperatūru (+16…+18 grādu), lai izmaksas par apkuri būtu zemākas. Un ir mājas, kur iedzīvotāji izvēlējušies augstāku temperatūru (+20…+24 grādu), tādējādi paaugstinot ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu. Jāņem vērā, ka, āra gaisa temperatūrai mainoties par vienu grādu, siltumenerģijas patēriņš attiecīgi var samazināties vai palielināties par 5 – 6%.

Pateicoties ISM atsevišķos mēnešos siltumenerģijas patēriņš var pat ievērojami samazināties. Tas atkarīgs no tā, cik biežas un ilgstošas šajos mēnešos ir bijušas krasas āra gaisa temperatūras izmaiņas (atkušņi). Tieši šādos apstākļos siltummezgls darbojas ar vislielāko atdevi – nepieļauj dzīvokļu neefektīvu pārkurināšanu. Siltās rudens un pavasara dienās, kad iedzīvotājiem lieks siltums nav nepieciešams, ISM automātiski samazina siltumenerģijas patēriņu vai pat pilnībā pārtrauc darbību, savukārt, ārgaisa temperatūrai pazeminoties, sistēma pati ieslēdzas, turpinot nodrošināt komfortablu temperatūru mājokļos.

Tāpat ISM ļauj uzturēt atšķirīgas gaisa temperatūras dažādos diennakts posmos – piemēram, dienas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas darba gaitās, un naktī temperatūru iespējams samazināt par dažiem grādiem, bet no rīta un vakarā to automātiski var paaugstināt.

Kāpēc jāveic ISM modernizācija?

Ir divu veidu siltummezgli – vieni darbojas pēc atkarīgās shēmas, otri pēc neatkarīgās. Ko tas nozīmē? Atkarīgā siltummezgla gadījumā karstais ūdens no kopējās pilsētas siltumapgādes sistēmas nokļūst ēkas apkures sistēmā, veic ēkas apsildīšanu un atgriežas pilsētas siltumttīklos; savukārt, neatkarīgais siltummezgls ir aprīkots ar siltummaini, un tadā gadījumā ēkas apkures sistēma tikai vienu reizi tiek uzpildīta ar siltumnesēju no kopējās pilsētas siltumapgādes sistēmas, un siltumnesējs (karsts ūdens) visu laiku cirkulē tikai un vienīgi konkrētās ēkas apkures sistēmā, nodrošinot telpu apsildīšanu. Atkarīgajiem siltummezgliem ir minimālas regulēšanas iespējs, tās rada lielākus siltuma zudumus siltumtīklos un ierobežo hidraulisko režīmu regulēšanu. Tāpat avārijas gadījumos noplūdes var radīt lielus zaudējumus, kā arī nepieciešama lielāka siltumnesēja spiediena starpība ēkas ievadā. Vecajiem ISM ir salīdzinoši lieli ekspluatācijas izdevumi un nevienmērīga siltumenerģijas sadale. Šo iemeslu dēļ siltumapgādes nozares eksperti iesaka veikt ISM modernizāciju, pārejot uz pilnībā automatizētiem siltummezgliem.

Liepājā šobrīd vairāk nekā 85% daudzdzīvokļu dzīvojamo māju aprīkotas ar moderniem un pilnībā automatizētiem siltummezgliem, tāpat arī vairāk nekā 70% pašvaldības, juridiskā un privātā sektora īpašumu ir moderni ISM. Neatkarīgie siltummezgli tiek izbūvēti arī visos “Liepājas enerģijas” jauno klientu objektos. Tātad Liepājā modernizācija būtu jāveic tikai tajās ēkās, kur siltummezgls nav modernizēts aptuveni pēdējo desmit gadu laikā – pirms savu darbību uzsāka “Liepājas enerģija”.

Būtiskākie iedzīvotāju ieguvums no moderna siltummezgla ierīkošanas ir drošība un lielāks komforts ēkas siltumapgādē, jo iespējams veikt regulēšanu atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm, maksātspējai un laikapstākļiem.  Ar vecajām iekārtām regulēšana nav iespējama – tās iestatītas noteiktā režīmā, un ēkā ir vienāda apkure siltākās un vēsākās dienās. Tāpēc siltākā laikā dzīvokļos mēdz būt karsti, bet lielā salā – vēsi. Tas nozīmē, ka mainīgu laika apstākļu gadījumā ar vecajiem siltummezgliem siltumpatēriņš būs lielāks nekā ar jaunajiem.

ISM tehniskā apkope

Šobrīd, kad apkures sezona ir noslēgusies, ir īstais laiks, lai domātu gan par ISM tehnisko apkopi, gan citiem energoefektivitātes pasākumiem.

Regulāra – vismaz reizi gadā – ISM tehniskā apkope pirmkārt ļauj precīzi uzstādīt parametrus, lai tiktu lietots tikai tik daudz siltumenerģijas, cik nepieciešams katrai konkrētai mājai, otrkārt profesionāla siltummezgla apkope garantē kvalitatīvu, efektīvu un ilgstošu siltummezgla darbību.

Kā liecina pieredze, mājas, kurās siltummezglu apkalpo sertificētas firmas vai vismaz sertificēti speciālisti, pārsvarā nav sūdzību no iedzīvotājiem un arī siltummezgls darbojas nevainojami. Noteikti nevajadzētu apkopi veikt pašiem iedzīvotājiem vai uzticēt šo atbilsdīgo uzdevumu nepieredzējušiem speciālistiem.

“Liepājas enerģija” kā siltumenerģijas piegādātājs neiejaucas siltummezgla darbībā un tā regulācijā; siltummezglos ir uzstādītas skaitītāju mērījumu nolasīšanas iekārtas, kas ļauj ne vien rādījumus nolasīt attālināti, bet arī sekot tiem līdzi tiešsaistē. Attālināto skaitītāju mērījumu nolasīšanas sistēmu jeb telemetriju uzņēmums ieviesis pēdējos gados un šobrīd jau visas pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas aprīkotas ar iekārtām, kas ne vien atvieglo ikmēneša rādījumu nolasīšanu, bet garantē arī mērījumu precizitāti, mazākus siltuma zudumus, iespēju analizēt siltumpatēriņu un to optimizēt, kā arī signalizē par potenciālajiem siltumapgādes sistēmas bojājumiem. Turklāt, kas vēl ir svarīgi – māju īpašnieki un apsaimniekotāji paši var sekot līdzi sava īpašuma rādījumiem un siltumenerģijas patēriņam, kas savukārt ļauj ilgtermiņā plānot nepieciešamos energoefektivitātes pasākumus.

Tikai modernizēts un pilnībā automatizēts ISM nodrošina šādas iespējas un priekšrocības:

  1. apkures sistēmas regulēšanu, siltuma lietotāju izvēlētās temperatūras nodrošināšanu telpās visu gadu neatkarīgi no gadalaika;
  2. zemāku spiedienu ēkas apkures sistēmās un augstāku drošību ekspluatācijā;
  3. samazina siltumnesēja noplūdi avārijas situācijā, jo siltummainis nodala ēkas siltumapgādes sistēmā un ārējos siltumtīklos cirkulējošo ūdeni;
  4. atvieglotu ēkas apkures sistēmas atgaisošanu, apkures sezonai sākoties;
  5. nodrošina minimālus uzturēšanas izdevumus.

Par ēkas siltummezgla modernizācijas nepieciešamību jautā savam namu apsaimniekotājam vai ēkas pārvaldiekam, vai sazinies ar “Liepājas enerģijas” Klientu apkalpošanas daļu, zvanot pa tālruni: 63488866.

Kā darbojas centralizētā siltumapgāde?

1. Centralizētajā siltumapgādē siltumenerģijas ceļš līdz radiatoram sākas ar siltumenerģijas saražošanu katlu mājā vai koģenerācijas stacijā.

2. Saražotā siltumenerģija tiek pārvadīta līdz ēkām pa siltumtrasēm. Šo siltumenerģijas ceļa posmu līdz ēkai sauc par siltumenerģijas pārvades un sadales sistēmu.

3. Ēkā ir izvietots siltummezgls, kas uzskaita pievadīto siltumenerģiju, kas tālāk tiek novadīta ēkas apkures sistēmā un karstā ūdens uzsildīšanai.

Tālāk siltumenerģijas ceļš ēkā sadalās.

4. Siltumenerģija cirkulē radiatoru sistēmā un nodrošina ēkas apkuri.

5. Ar siltumenerģijas palīdzību tiek uzsildīts ēkai pievadītais aukstais ūdens, lai no krāna varētu tecēt karstais ūdens.

6. Karstais ūdens ēkas iekšējā sistēmā nepārtraukti atdziest, bet, lai nodrošinātu patērētāju komfortu un, atverot krānu, ūdens tomēr būtu karsts, notiek nepārtraukta karstā ūdens cirkulācija sistēmā un šī ūdens sildīšana.

Centralizētās siltumapgādes priekšrocības

  • Moderna centralizēta siltumapgādes sistēma spēj nodrošināt prognozējamu un konkurētspējīgu pakalpojumu.
  • Viszemākais kaitīgo izmešu līmenis.
  • Visaugstākā kurināmā izmantošanas efektivitāte.
  • Zemākas izmaksas, kas ļauj veidot zemākus tarifus.
  • Visaugstākā siltumapgādes drošība.
  • Iespēja regulēt iekštelpu temperatūru atbilstoši vēlmēm un laikapstākļiem.
  • Augsts servisa līmenis.

Cik tālu tiek regulēts siltumapgādes pakalpojums?

Siltumapgādes pakalpojums tiek regulēts siltumenerģijas pārvadei līdz ēkas ievadam jeb ēkas siltummezglam, kur ir uzstādīts siltumenerģijas skaitītājs.

Liepājas siltumapgādes sistēmu uztur uzņēmums “Liepājas enerģija”, bet apsaimniekotājs uztur ēkas iekšējās sistēmas.

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 2015

Siltumapgādes sistēms sakārtošana ēkā, kā arī tās energoefektivitātes nodrošināšana, ir namu apsaimniekotāja obligāts pienākums, ko nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.

Kādi dokumenti nepieciešami, lai fiziska persona varētu noslēgt līgumu ar Liepājas Enerģiju par siltumenerģijas piegādi un lietošanu?

Ar objekta īpašnieku vai īrnieku – fizisku personu – līgums netiek slēgts. Līgums par siltumenerģijas piegādi un lietošanu tiek slēgts starp Liepājas enerģiju un dzīvojamās ēkas pārvaldnieku, namu apsaimniekotāju vai dzīvokļu īpašnieku biedrību.

Kādi dokumenti nepieciešami, lai juridiska persona varētu noslēgt līgumu ar Liepājas Enerģiju par siltumenerģijas piegādi un lietošanu?

Ar dzīvojamās mājas pārvaldnieku, namu apsaimniekotāju vai dzīvokļu īpašnieku biedrību, vai ar nedzīvojamo telpu īpašnieku vai nomnieku – juridisku personu – Liepājas enerģija” slēdz atsevišķu līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu.

Pieteikt objekta pieslēgumu centralizētās siltumapgādes sistēmai iespējams Liepājas enerģjijas” Klientu apkalpošanas daļā Liepājā, Ludviķa ielā 15, uzrādot sekojošus dokumentus:

  • iesniegumu līguma noslēgšanai (norādot līguma slēdzēju, juridisko adresi, objekta adresi, līguma priekšmetu – apkure, karstais ūdens, ventilācija, tehniskos datus par apsildāmo objektu: platība, būvtilpums, karstā ūdens patērētāju skaits u.c., līguma sākuma termiņu, bankas rekvizītus, pilnvaroto personu);
  • objekta izvietojuma plānu (topogrāfiju);
  • zemes gabala robežu plānu;
  • zemesgrāmatas kopiju;
  • pilnvaru tehnisko noteikumu pieprasīšanai un saņemšanai;
  • īpašumu tiesības apstiprinoša dokumenta kopiju;
  • komersanta reģistrācijas apliecības kopiju;
  • PVN maksātāja reģistrācijas apliecību;
  • Personu apliecinošu dokumentu uzņēmuma pārstāvim.

Kā veidojas maksa par apkuri?

Maksu par apkuri veido siltumenerģijas tarifa un patērētā siltumenerģijas daudzuma reizinājums.

Liepājā ikmēneša siltumenerģijas patēriņš, atbilstoši katrā ēkā uzstādītajam siltuma skaitītājam, tiek aprēķināts visai dzīvojamai mājai kopā – siltumapgādes uzņēmums no ēkā uzstādīta skaitītāja nolasa rādītājus par patērēto siltumenerģijas daudzumu, sareizina šo lielumu ar siltumenerģijas tarifu un nosūta ikmēneša rēķinu namu apsaimniekotājam. Atbilstoši katras konkrētās ēkas pieņemtajai aprēķina metodikai, apsaimniekotāja pārziņā ir tālākais izmaksu sadalījums starp mājas dzīvokļiem – visu dzīvokļu kopējā rēķinu summa veido to pašu kopsummu, ko siltumapgādes uzņēmums aprēķinājis, reizinot ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu un spēkā esošo tarifu.

ĒKAS IZMAKSAS PAR SILTUMAPGĀDI

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 2015

Kas ir siltumenerģijas tarifs un kas to apstiprina?

Tarifs ir siltumenerģijas cena par vienu megavatstundu. Siltumenerģijas tarifu izvērtēšanu un apstiprināšanu, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veic Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators). Regulators rūpīgi izvērtē vai siltuma ražotāja iesniegtais tarifa projekts ir aprēķināts atbilstoši tarifu noteikšanas metodikai, kā arī vai visas tarifā iekļautās izmaksas ir pamatotas. Saskaņā ar likumu Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem tarifs ir nosakāms tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie tarifu maksājumi segtu ekonomiski pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti.

Kādi faktori ietekmē siltumenerģijas tarifu dažādās apdzīvotās vietās?

Siltumenerģijas tarifi dažādās apdzīvotās vietās ir atšķirīgi, un tam par iemeslu ir vairāki iemesli:

  • patēriņa apjoms;
  • iedzīvotāju (apbūves) blīvums;
  • teritorijas reljefs un teritoriālais izvietojums;
  • veiktās investīcijas un tehnoloģijas;
  • izmantotais kurināmais (šķelda, gāze, ogles, malka, granulas vai visu kurināmo komplekts).

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 2015

Kādas izmaksas iekļautas siltumenerģijas tarifā?

Siltumapgādes pakalpojuma tarifs iekļauj tikai tās izmaksas, kas tieši attiecināmas uz siltuma ražošanu un nogādāšanu līdz ēkas ievadam jeb siltummezglam – tās ir izmaksas par siltumapgādes izveidi, uzturēšanu un pakalpojuma sniegšanu:

  • pamatlīdzekļu nolietojums;
  • iekārtu remonts un uzturēšana;
  • kurināmais;
  • nodokļi;
  • elektrības, ūdens un ķimikāliju izmaksas;
  • citas saimnieciskās darbības.

Avots: Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 2015

Liepājas enerģijas tarifu vēsture

2015./2016. gada apkures sezonu, Liepājas Enerģija” uzsāka ar tās darbības vēsturē sesto samazināto gala tarifu patērētājiem, kas aprēķināts un ir iespējams pateicoties visu līdzšinējo investīcijas un attīstības projektu – pārvadu un sadales tīklu rekonstrukcija, biomasas koģenerācijas stacijas izbūve, daļēja pāreja no dabas gāzes uz alternatīvu kurināmo siltumenerģijas ražošanā – veiksmīgu realizāciju un to darbības faktisko efektivitāti.

Paziņojums par siltumenerģijas cenu

“Liepājas Enerģija” katra mēneša sākumā publisko paziņojumu par tekošā mēneša siltumenerģijas tarifu – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija uzņēmumam ir apstiprinājusi mainīgu siltumenerģijas tarifu, kas mainās līdz ar dabasgāzes cenu. Tas nozīmē, ka siltumenerģijas tarifs var mainīties katru mēnesi – samazināties vai pieaugt.

Aktuālā informācija par tekošā mēneša siltumenerģijas tarifu tiek publiskota uzņēmuma mājas lapā www.liepajasenergija.lv, sociālo tīklu kontos: facebook.com/Liepajas.energija un twitter.com/Liepajas_energy, laikrakstā “Kurzemes Vārds”.

Kur rodas siltuma zudumi un kas par tiem atbild?

Zudumi rodas ikvienā sistēmā, bet šo zudumu apjoms atkarīgs no tā, cik izolēta un sakārtota ir konkrētā sistēma. Liepājas enerģija” ražo un piegādā siltumenerģiju līdz katram namam un atbild par tās kvalitāti un citiem tehniskajiem lielumiem; par siltuma zudumiem ārējos tīklos patērētājs neatbild.

Lai samazinātu siltuma zudumus ārējos tīklos, Liepājas enerģija” 2009.gada nogalē uzsāka un turpina rekonstruēt pilsētas siltumtīklus. Līdz šim rekonstruēti jau vairāk nekā 60% siltumtīklu, bet pilnībā rekonstrukcija tiks pabeigta līdz 2020.gadam.

Mājas iekšējā siltumsaimniecība ir namu apsaimniekotāja pārziņā, un apsaimniekotājs ir atbildīgs par siltuma zudumiem mājas iekšējos siltumtīklos. Lai siltuma zudumus maksimāli samazinātu, ir nepieciešams veikt ēkas energoefektivitātes pasākumus – sakārtot iekšējo siltumapgādes sistēmu, nosiltināt ārsienas, pagrabu, bēniņus u.c.

Kas jāņem vērā, salīdzinot siltumenerģijas patēriņus?

Katras dzīvojamās mājas maksu par apkuri veido siltumenerģijas tarifs, kas visiem liepājniekiem ir vienāds, un ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš, kas savukārt var būt krasi atšķirīgs. Patēriņu ietekmējošie faktori ir:

  • ārgaisa temperatūra;
  • ēkas tehniskais stāvoklis (koka, mūra māja, veca, jauna māja, jumta, sienu, pagraba, logu un druvju stāvoklis, veiktie ēkas siltināšanas vai citi energotaupības pasākumi);
  • ēkas apkures sistēmas stāvoklis (nolietota vai jauna apkures sistēma, vertikālā vai horizontālā apkures sistēma, individuālie temperatūras regulatori u.c.);
  • ēkas iedzīvotāju individuālie paradumi (izvēlētā gaisa temperatūra dzīvoklī un koplietošanas telpās, izvēlētā karstā ūdens temperatūra un patēriņš, telpu vēdināšanas paradumi u.c.).

Kāda ir kārtība, lai pieslēgtu namu apkurei?

Uzsākot apkures sezonu, mājām, kurās ir uzstādīti individuālie siltummezgli (ISM), ja sistēma ir sakārtota un darbojas režīmā, kādu paredz tā ekspluatācija, atliek tikai precīzi ievadīt darbības pamatprincipus – vēlamo temperatūru dzīvokļos un ISM patstāvīgi piegādās dzīvokļiem nepieciešamo siltumu.

Kad sākas un beidzas apkures sezona?

Patērētājs centralizētās siltumapgādes pakalpojumu var pieslēgt un atslēgt sev vēlamā laikā un attiecīgi pats noteikt apkures sezonas ilgumu. Lai pieslēgtu vai atslēgtu apkuri, iedzīvotājiem ar lūgumu jāvēršas pie sava namu apsaimniekotāja, kas pieņem lēmumu un organizē apkures pieslēgšanu vai atslēgšanu. Turklāt ēku siltummezglos uzstādīti ne tikai siltumenerģijas skaitītāji, bet arī apkuri regulējošas ierīces, kuras dod iespēju ar minimālu siltumenerģijas patēriņu drēgnajās dienās nodrošināt dzīvokļos komforta prasībām atbilstošu temperatūru.

Kādai jābūt gaisa temperatūrai dzīvoklī?

Liepājā visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās ir uzstādīti individuālie siltummezgli (ISM), kas ļauj regulēt un mainīt uzstādījumus, lai patērētāju dzīvokļos nodrošinātu komfortablāko gaisa temperatūru. Līdz ar to nav vienas noteiktas gaisa temperatūras – dažādās mājās un pat dažādos dzīvokļos tā var būt atšķirīga. Ja gaisa temperatūra ir neapmierinoša, mājas iedzīvotājam jāinformē namu apsaimniekotājs, lai vienotos par iespējamajām temperatūras izmaiņām.

Saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem LBN 211-08 Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami dzīvojamo istabu gaisa temperatūrai aukstajā gadalaikā jābūt +18°C. Par augstāku temperatūru normatīvajos aktos nekādu norāžu nav, par to vienojas mājas iedzīvotāji.

Kādai jābūt karstā ūdens temperatūrai dzīvoklī?

Vēlamo karstā ūdens temperatūru nosaka namu apsaimniekotājs, vienojoties ar iedzīvotājiem. Latvijas būvnormatīvi nosaka, ka karstā ūdens temperatūrai ūdens izdales vietās jābūt vismaz +55°C. Ja, atgriežot krānu, ilgstoši nav karstā ūdens, tas liecina par karstā ūdens cirkulācijas trūkumu sistēmā. Lai risinātu jautājumus par karstā ūdens temperatūru un cirkulācijas atjaunošanu, iedzīvotājam jāvēršas pie sava namu apsaimniekotāja.

Vai, pieslēdzot apkuri, gaisa temperatūrai dzīvoklī uzreiz jābūt pietiekamai?

Ja ēkā apkure nav bijusi ilgstoši vai temperatūra telpās ievērojami pazeminājusies, tad vēlamās temperatūras sasniegšanai un ēkas uzsilšanai būs nepieciešams zināms laiks – vairāk nekā pāris stundu. Lielākoties uzreiz silst visi radiatori, taču ir arī iespējams, ka apkures sistēmā ir iekļuvis gaiss un ūdens atsevišķos radiatoros vairs necirkulē. Par šādiem gadījumiem, lai novērstu nepilnības, jāziņo savam namu apsaimniekotājam.

Vai no apkures iespējams atslēgties jebkurā laikā? Piemēram, gadījumā, ja strauji paaugstinās gaisa temperatūra?

Tas ir iespējams, jo vēlamo gaisa temperatūru namu apsaimniekotājs var ieregulēt mājas individuālajā siltummezglā (ISM). Attiecīgi arī iespējams pilnībā atslēgt apkuri vai arī sistēmu noregulēt tā, lai tā nodrošinātu ēkas apsildīšanu pie noteiktām ārgaisa temperatūrām.

Ko darīt, ja mājai apkure ir pieslēgta, bet radiatori nesilda (vai nesilda kādā konkrētā telpā)?

Ja radiatori nesilda, iespējams, nepieciešama to atgaisošana; jāpārliecinās par atbilstošiem uzstādījumiem ēkas siltummezglā. Ja radiatori un mājas iekšējā siltumapgādes sistēma ir darba kārtībā, tomēr telpās joprojām nav nodrošināta vēlamā gaisa temperatūra, iedzīvotājiem ir iespēja lemt par mājas siltumapgādes režīma koriģēšanu, paaugstinot temperatūru, par to informējot namu apsaimniekotāju.

Ēkas iekšējos siltumtīklus apkalpo namu apsaimniekotājs, un visi jautājumi, kas saistīti ar iekšējās apkures sistēmas uzturēšanu, t.sk. pakalpojuma nesaņemšanu iekšējās sistēmās, iedzīvotājiem jārisina ar namu apsaimniekotāju.

Vai apkures sistēmas atgaisošanu drīkst veikt saviem spēkiem?

Iedzīvotāji ar apkures sistēmām nedrīkst veikt nekādas darbības – jāvēršas pēc palīdzības pie speciālista. Namos ar jaunajiem siltummezgliem (Liepājā tādi uzstādīti visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās) pašrocīgi mēģinājumi atgaisot apkures sistēmu var novest pie sistēmas atslēgšanās, jo, iztecinot kaut pāris litrus ūdens, to vietā nekas nenāk – pilsētas un nama apkures sistēmas ir saistītas tikai caur siltummaini, nevis tieši. Šādu darbību rezultātā ēkas apkures sistēmā vairs nav nepieciešamā spiediena un apkure nevis uzlabojas, bet gan automātiski izslēdzas.

Ēkas individuālais siltummezgls

Individuālais siltummezgls (ISM) nodrošina nepieciešamā komforta līmeni dzīvojamā mājā. Liepājā visās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kas saņem centralizēto siltumapgādi, ir uzstādīti moderni individuālie siltummezgli ar automātisko temperatūras regulēšanas iespēju.

Moderns, pilnībā automatizēts ISM nodrošina vairākas priekšrocības:

  • apkures sistēmas regulēšanu, siltumenerģijas lietotāju izvēlētās temperatūras nodrošināšanu telpās neatkarīgi no gadalaika;
  • iespēju regulēt apkures un karstā ūdens temperatūras režīmu noteiktam laika posmam izvēlētā temperatūrā;
  • automātisku apkures temperatūras regulēšanu atkarība no ārgaisa temperatūras;
  • zemāku spiedienu ēkas apkures sistēmā un līdz ar to augstāku drošību lietošanā;
  • racionālu siltumenerģijas izmantošanu.

Automatizēti individuālie siltummezgli

  • Ļauj automātiski un kvalitatīvi regulēt ēku apkures sistēmas, nodrošināt telpās optimālu, iedzīvotāju izvēlētu temperatūru.
  • Jebkurā diennakts laikā iespējams sagatavot karsto ūdeni 50-55 grādu temperatūrā neatkarīgi no tā patēriņa.
  • Iespējams ieregulēt nepieciešamo apkures un karstā ūdens temperatūras režīmu noteiktam laika periodam – piemēram, diennaktij (naktī samazināt karstā ūdens temperatūru vai par dažiem grādiem pazemināt telpu apsildīšanas temperatūru).
  • Ir drošāki ekspluatācijā, jo ēkas apkures sistēma strādā ar spiedienu līdz 6 bar.
  • Samērīgi uzturēšanas izdevumi.
  • Automātiski tiek nodrošināts ekonomisks un vienmērīgs apkures režīms atkarībā no āra gaisa temperatūras visā apkures sezonā.
  • Nodrošina patērētās siltumenerģijas precīzu uzskaiti.

Individuālā siltummezgla darbība atbilstoši ārgaisa temperatūrai

Siltummezglā ir sensori, kas regulē siltumenerģijas patēriņu atkarībā no ārgaisa temperatūras, atbilstoši uzstādītajiem parametriem. Ja ārā būs sals un temperatūra noslīdēs ievērojami zem nulles, siltumenerģijas patēriņš būs lielāks, ja laikapstākļi būs silti, patēriņš samazināsies. Savukārt, ja temperatūra, piemēram,  būs augstāka par 12 grādiem, tad siltummezgls izslēgsies vispār.

Kā maksu par siltumu ietekmē ēkas individuālais siltummezgls?

Pareizi noregulēts siltummezgls (ISM) ļauj izlietot tikai tik daudz siltumenerģijas, cik nepieciešams patērētāja komfortam.

ISM ieregulēšana ir noslēdzošs un ļoti svarīgs posms ISM uzstādīšanas procesā. Ieregulēšanas procesu veic licencēts uzņēmums vai arī atsevišķi sertificēti speciālisti. Bez speciālistu zināšanām šādi darbu veikšana nav iespējama. Bieži vien ISM ieregulēšana var prasīt laiku – pat visu pirmo apkures sezonu pēc ISM uzstādīšanas.

Lai panāktu vienmērīgu siltuma sadali ēkā, ir nepieciešams uzstādīt arī balansējošos vārstus uz visiem stāvvadiem, lai katrs dzīvoklis saņem tieši tik daudz siltumenerģijas, cik nepieciešams, nodrošinot noteiktu temperatūru dzīvoklī.

Individuālā siltummezgla apkalpošana un remonts

Lai ēkā uzstādītais individuālais siltummezgls (ISM) darbotos pareizi un kvalitatīvi, jānodrošina regulāra tehniskā apsekošana, kuru veic zinošs un pieredzējis speciālists.

Siltummezgla pareiza ieregulēšana nodrošina ekonomisku sistēmas darbību un komfortablu telpu mikroklimatu. Ieregulēšanu veic atbilstoši iedzīvotāju vēlmēm un āra gaisa temperatūrai. Ieregulēšana notiek katrai mājai individuāli, jo jāņem vērā, vai ēkai ir nomainīti logi, vai tā ir siltināta, kādā stāvoklī ir apkures sistēma un kādas ir iedzīvotāju vēlmes.

Tāpat ISM apkopes reizēs jāseko līdzi siltummezgla mehānismu stāvoklim, jākonstatē, vai nav radušies kādi defekti. Siltummezgla iekārtas ir dārgas, tāpēc svarīgi to kalpošanas laiku maksimāli pagarināt.

ISM iekārtu nomiņa nepieciešama, ja:

  • zaļi krāsotais tehniskais ūdens nonāk apkures vai karstā ūdens sistēmā, kas norāda uz sūcēm;
  • ievērojami pieaug apkurei nepieciešamais siltuma daudzums;
  • apsildes ūdens cirkulējot caur siltummaiņiem atdziest pārlieku daudz.

Ūdens iekrāsošana

Visi centralizētās siltumapgādes siltuma ražotāji, arī Liepājas Enerģija”, veic siltumtīklos esošā siltumnesēja jeb tehniskā ūdens iekrāsošanu ar fluorescējošu krāsvielu, kas irekrāso ūdeni zaļgandzeltenā krāsā. Pievienotā krāsviela sastāv no ūdens,  fluorescīna (oranžas krāsas pulveris bez smaržas) un nātrija hidroksīda (NaOH, baltas skrotis). Fluoresceīna koncentrācija siltumtīklu ūdenī apkures sezonas laikā tiek uzturēta robežās 1,0 – 1,5 miligrami/litrā (mg/l) un papildināta vidēji divas reizes gadā.

Ūdens iekrāsošana nepieciešama, lai operatīvi konstatētu tehniskā ūdens noplūdes siltumtīklos, kā arī, lai atrastu ēkās esošos bojātos karstā ūdens sildītājus un tādējādi uzlabotu klientiem sniegto pakalpojumu. Pievienotā krāsviela siltumnesējā nav kaitīga iedzīvotāju veselībai, turklāt siltumnesējs cirkulē tikai siltumtīklos (apkures sistēmā).

Gadījumā, ja karstā ūdens apgādes sistēmā parādās ūdens ar zaļgandzeltenu nokrāsu, vai, ja šādas krāsas ūdens noplūdes no siltumtīkliem novērojamas apkārtējā vidē, lūdzam nekavējoties ziņot Liepājas Enerģijai” pa tālruni 63425904 (darba laikā) vai 29112732, 29276168 (ārpus darba laika).

Avārijas dienests

Ja konstatējat jebkādus apkures sistēmas bojājumus vai darbības nepilnības ēkas iekšienē, informējiet par to savu namu apsaimniekotāju.

Konstatējot ārējo siltumtrašu bojājumus, lūdzam sazināties ar Liepājas Enerģiju” pa tālruni 63425904 (darba laikā) vai 29112732, 29276168 (ārpus darba laika).

PIESAKIES KONSULTĀCIJAI