21. novembrī svinīgi atklāja SIA „Liepājas enerģija” ar šķeldu kurināmo 30MW jaudīgo katlu māju, kas ir noslēdzošais uzņēmuma investīciju projekts, ko tas īsteno saskaņā ar dalībnieku – AS „Latvenergo”, Liepājas pilsētas dome un SIA „Jaunā fabrika” apstiprināto Investīciju un attīstības plānu 2009.- 2013. gadam, piesaistot ES Kohēzijas fonda finansējumu. Īstenojot investīciju projektus, SIA „Liepājas enerģija” ir samazinājusi siltumenerģijas tarifu par 22%, siltuma zudumus vairāk kā divas reizes, bet palielinājusi uzņēmuma efektivitāti par 28%. Līdz ar biomasas katlu mājas darbības uzsākšanu aptuveni 60% siltumenerģijas uzņēmums saražo izmantojot vietējo atjaunojamo energoresursu – koksnes šķeldu.
http://www.youtube.com/watch?v=5kaziKd_o3A
Biomasas katlumāja ir nozīmīga komponente ES Kohēzijas fonda projektā „Siltumavota rekonstrukcija Kaiju ielā 33, Liepājā”. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir ~ 8,1 milj. latu no kuriem 50% ir ES līdzfinansējums. Tā ietvaros uzbūvēta katlu māju, kurā uzstādīti divi mūsdienīgi, ar šķeldu kurināmi ūdens apkures katli, katrs ar jaudu 15 MW, komplektā ar visām nepieciešamajām palīgiekārtām, izbūvētas kurināmā noliktavas, kā arī rekonstruēti vecie katli. Jaunajā katlumājā siltumenerģijas ražošanai izmantos vietējo kurināmo – koksnes šķeldu, kas dod iespēju vēl par ~40% samazināt importētās dabas gāzes īpatsvaru uzņēmuma kurināmā bilancē.
Anatolijs Suškovs, SIA „Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs:
„Biomasas katlumāja ir kārtējais, ekonomiski pamatotais projekts, kas ir vērsts uz uzņēmuma efektīvu darbību ilgtermiņā un apliecina, ka mūsdienīga centralizēta siltumapgāde ir prognozējams, perspektīvs un konkurētspējīgs pakalpojums.”
Biomasas katlu māja ir lielākais investīciju projekts, kuru SIA „Liepājas enerģija” īsteno saskaņā ar uzņēmuma akcionāru (AS „Latvenergo” -51%; Liepājas pilsētas dome -39%; „Jaunā fabrika” – 10%) apstiprināto Investīciju un attīstības plānu, izmantojot ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Kopumā uzņēmums piesaistījis vienas no lielākajām ES Kohēzijas fonda investīcijām savā nozarē – vairāk nekā 9 milj. latu.
2012. gadā, pirms apkures sezonas, ekspluatācijā nodeva biokoģenerācijas staciju, bet no 2010.- 2012. gadam īstenoja divus ES Kohēzijas fonda projektus, kuru ietvaros sakārtoja 18 km maģistrālo siltumtīklu.
Āris Žīgurs, AS „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs:
„Enerģētiķi nav orientēti uz ātriem panākumiem, uz vienas dienas uzvarām. Mums ir jādomā perspektīvā un jāspēj pieņemt tādi lēmumi, kas dos rezultātu arī pēc gada, pieciem un desmit. Šādi lēmumi ir ļoti sarežģīti, bieži vien – izmisīgi kompromisi, kur jābalansē starp cenu un kvalitāti, tūlītēju labumu un ilgtermiņa drošu risinājumu. Tādēļ esmu pateicīgs, ka mums uzņēmumā „Liepājas enerģija” ir gudri partneri, kas domā par nozares ilgtspējību. Tas ir ieguvums mūsu klientiem!”
Katrs no SIA „Liepājas enerģija” investīciju projektiem ir devis siltumenerģijas tarifa samazinājumu – kopumā par 22%.
Uldis Sesks, Liepājas domes priekšsēdētājs:
„Realizējot biomasas katlumājas attīstības projektus un pārejot uz šķeldas kurināmo, uzņēmumam „Liepājas enerģija” ir izdevies stabili ierindot Liepāju to pilsētu vidū, kurās ir zemākie siltumenerģijas tarifi. Savulaik mantojumā saņemtā siltumapgādes sistēma Liepājā bija viena no nekvalitatīvākajām un neefektīvākajām Latvijā, taču salīdzinoši īsā laikā situāciju izdevies mainīt, un pēdējo trīs gadu laikā apkures tarifs iedzīvotājiem samazināts jau četras reizes, dodot iespēju iedzīvotājiem maksāt par 22 procentiem mazāk.”
Jauno siltuma avotu, tāpat kā līdzās esošo bio koģenerācijas staciju būvēja AS „UPB”, kuras piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko, piesaistot vienus no vadošajiem ar biomasu darbināmu iekārtu ražotājiem pasaulē – Austrijas kompāniju „Polytechnik”.
Uldis Pīlēns, AS „UPB” valdes priekšsēdētājs:
“Vēlos pateikt paldies visiem iesaistītajiem, kas strādāja ar mums kopā pie šo nozīmīgo UPB atslēgas projektu realizēšanas. 1. kārtā 11 mēnešos- biomasas koģenerācijas stacija, 2.kārtā 12 mēnešos- 30 MW katlu māja, termiņos ieskaitot projektēšanu, būvniecību, augsta līmeņa biomasas tehnoloģiju piegādi, uzstādīšanu, ieregulēšanu un palaišanu. Mūsuprāt, tas ir labs rezultāts Latvijas energo importa atkarības mazināšanai un Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas apliecināšanai plašā ģeogrāfijā.”