Zināmi pirmie māju siltināšanas rezultāti Liepājā

Nekustamā īpašuma pārvaldes speciālisti ir apkopojuši datus par vairākām daudzdzīvokļu mājām, kurās aizvadītajā gadā ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Apkures sezonas vienā mēnesī – pagājušā gada decembrī – siltinātajās mājās ir izdevies ietaupīt pat no 35 līdz vairāk nekā 40 procentiem siltumenerģijas.

„Dati par piecām siltinātām mājām un dati par piecām mājām, kurās energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi nav veikti, liecina, ka ieguvēji noteikti ir tie, kuri mērķtiecīgi uzlabojuši savus dzīves apstākļus,” saka Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Mārtiņš Tīdens.

Viņš uzskata, ka siltinātajās mājās taupa ne tikai siltumenerģiju, bet ir pieaugusi dzīvokļu vērtība, palielināts ēkas kalpošanas ilgums, samazināts dažādu avāriju risks, sakārtota apkārtējā vide un samazināts izdevumu pieaugumu risks, palielinoties gāzes cenai pasaules tirgū.

Pārvaldes speciālisti ir salīdzinājuši patērēto siltumenerģiju un apsaimniekošanas maksu par kvadrātmetru atsevišķu sēriju (104., 602., 103., 318) daudzdzīvokļu māju pāros. Katrā mājas sēriju pārī ir ņemtas divas mājas – viena siltināta, otra – nē, ar līdzīgu dzīvokļu skaitu, kopējo platību un būvniecības gadu.

Secinājums viens – patērētās siltumenerģijas daudzums un izmaksas noteikti ir zemākas mājās, kurās iedzīvotāji bijuši aktīvi un lēmuši par kredīta ņemšanu mājas siltināšanas pasākumiem.

Pašreiz runa ir tikai par viena mēneša – decembra – rādītājiem, taču datus apkopos visas šās apkures sezonas laikā. Pavasarī par māju siltumefektivitāti iedzīvotājus varēsim informēt atkārtoti.

Siguldas ielā 21 pagājušā gada decembrī siltumenerģijas patēriņš bijis par 35,44 procentiem zemāks nekā, piemēram, Siguldas ielas 27. mājā. Arī kopīgās apkures un apsaimniekošanas izmaksas uz vienu kvadrātmetru pirmajā mājā bijušas zemākas.

Savukārt Dzintaru ielas 86. mājā siltumenerģijas patēriņa samazinājums bijis vēl iespaidīgāks – par 43,88 procentiem salīdzinājumā ar tādu pašu māju Dzintaru ielā 88, kura atrodas turpat blakus un kurā siltināšanas darbi nav veikti. Arī izmaksas uz vienu kvadrātmetru ir atšķirīgas – par labu Dzintaru ielas 86. namam. Izmaksas uz vienu kvadrātmetru un arī izmaksu struktūra katrā no mājām ir attēlota šim tekstam pievienotajā tabulā un grafikā.

„Mājās, kurās siltināšanas pasākumi vēl veicami, dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki patērē gandrīz divas reizes vairāk siltumenerģijas nekā nepieciešams. Līdz ar to viņi baro gāzes piegādātājus, lai gan siltumenerģijas ekonomija un izmaksu samazināšana ļautu atlicināt līdzekļus citiem, daudz vērtīgākiem mērķiem,” uzskata M. Tīdens. Viņš uzskata, ka paveiktais šodien noteikti ļaus ietaupīt arī nākotnē.

„Lai taupītu elektrību, cilvēki ātri vien saprot, ka labāk pirkt ekonomiskās spuldzītes, lai gan tās ir dārgākas. Bet tā šķiet pirmajā mirklī, jo enerģijas ietaupījums atsver šos izdevumus. Līdzīgi ir ar siltināšanu – arī tā būtībā ir pāreja uz ekonomisku spuldzīšu izmantošanu, tikai skaitļi ir lielāki, taču no tiem nebūtu jābaidās,” skaidro pārvaldes vadītājs.

M. Tīdens norāda, ka no būvniecības cenu viedokļa šobrīd ir vislabākais laiks veikt celtniecības darbus. Arī aptaujātās bankas ir paudušas gatavību finansēt šāda veida projektus. Pēc banku vērtējuma kredīta neatdošanas risks šādos projektos ir niecīgs. Pie tam pašvaldība atbilstoši pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem 2009. gadā piešķir līdzfinansējumu ne tikai energoauditam (50 %), bet arī – atmaksā daļu no izdevumiem (10 vai 30 %) par veiktajiem mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

„Tāpēc aicinu iedzīvotājus padomāt par ieguvumiem; rūpīgi izpētīt kārtējo rēķinu par apsaimniekošanu, pārbaudīt skaitļus un rīkoties. Īstenojot šādus projektus jau šogad, mēs piedalīsimies valsts un pilsētas ekonomikas atveseļošanā un ieguvēji būs visi: dzīvokļu īpašnieki, būvmateriālu ražotāji, celtnieki, tirgotāji, dažādu pakalpojumu sniedzēji.
Arī pilsētas budžets palielināsies un līdzekļus varēsim izmantot jaunu kopīgu mērķu sasniegšanai. Tā pavisam reāli iesaistīsimies krīzes pārvarēšanā,” piebilst M. Tīdens.

Aigars Štāls, Liepājas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciālists

Zemāk pievienotajos attēlos, tabulā un grafikā ir parādītas atšķirības māju izskatā un salīdzinātas apsaimniekošanas un apkures izmaksas uz vienu kvadrātmetru, kā arī izmaksu struktūra četrās 104. sērijas daudzdzīvokļu mājās:

  • Siguldas ielas 27 un Siguldas ielas 21. mājā;
  • Dzintaru ielas 88. un Dzintaru ielas 86. mājā.

Divās no minētajām mājām nav veikti energoefektivitātes pasākumi, turpretim divās –siltināšanas darbi ir veikti.

2008. gada decembris

Izmaksu salīdzinājums uz 1 kvadrātmetru

Izmaksu salīdzinājums uz 1 kvadrātmetru

Izmaksu struktūra uz 1 kvadrātmetru

Izmaksu struktūra uz 1 kvadrātmetru

 Dzintaru 88

Sagatavojusi Nekustamā īpašuma pārvalde

Atgriezties

PIESAKIES KONSULTĀCIJAI