Netipiskais oktobris
Netipiski vēsais oktobris šogad rosinājis Liepājas iedzīvotājus apkures sezonu uzsākt agrāk nekā tas bijis iepriekšējos gadus. Ierasti apkures sezona Liepājā tiek uzsākta oktobra trešajā dekādē, bet šogad, vēsajam laikam iestājoties agrāk, atsevišķi klienti centralizētajai siltumapgādei pievienojās jau septembra pēdējās dienās, un līdz 21. oktobrim apkures sezona bija uzsākta jau 95% objektu.
Aizvadītais oktobris bijis vēsākais vairāku pēdējo gadu laikā un tas rosinājis arī iedzīvotājus agrāk uzsākt apkures sezonu, lai savos mājokļos nodrošinātu komfortablu gaisa temperatūru. Jāsaprot, ka tieši laikapstākļi ir būtiskākais siltumenerģijas patēriņa faktors – jo agrāk iestājas zemas ārgaisa temperatūras un jo zemākas ir šīs temperatūras, jo vairāk siltumenerģijas konkrētajā mēnesī tiek patērēts. Ārgaisa temperatūrām mainoties, siltumenerģijas patēriņš attiecīgi samazinās vai pieaug.
Attiecībā pret 2015. gada oktobri patēriņš ir par 25% jeb 3834 MWh lielāks, tomēr jāņem vērā, ka faktiski apkures sezona šogad uzsākta oktobra pirmajā dekādē un līdz ar to arī kopējais dienu skaits, kad klienti lietojuši apkuri, bijis ievērojami lielāks nekā 2015. gadā.
Liepājā ikmēneša siltumenerģijas patēriņš, atbilstoši katrā ēkā uzstādītajam siltuma skaitītājam, tiek aprēķināts visai dzīvojamai mājai kopā – siltumapgādes uzņēmums no ēkā uzstādīta skaitītāja nolasa rādītājus par patērēto siltumenerģijas daudzumu, sareizina šo lielumu ar siltumenerģijas tarifu un nosūta ikmēneša rēķinu namu apsaimniekotājam. Atbilstoši katras konkrētās ēkas pieņemtajai aprēķinu metodikai, apsaimniekotāja pārziņā ir tālākais izmaksu sadalījums starp mājas dzīvokļiem – visu dzīvokļu kopējā rēķinu summa veido to pašu kopsummu, ko siltumapgādes uzņēmums aprēķinājis, reizinot ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu un spēkā esošo tarifu.
Katras dzīvojamās mājas maksu par apkuri veido siltumenerģijas tarifs, kas visiem liepājniekiem ir vienāds, un ēkas kopējais siltumenerģijas patēriņš, kas savukārt var būt ļoti atšķirīgs. Patēriņu ietekmējošie faktori ir:
- ārgaisa temperatūra;
- ēkas tehniskais stāvoklis (koka, mūra māja, veca, jauna māja, jumta, sienu, pagraba, logu un druvju stāvoklis, veiktie ēkas siltināšanas vai citi energotaupības pasākumi);
- ēkas apkures sistēmas stāvoklis (nolietota vai jauna apkures sistēma, vertikālā vai horizontālā apkures sistēma, individuālie temperatūras regulatori u.c.);
- ēkas individuālais siltummezgls (regulāra un profesionāla apkope, pareiza ieregulēšana);
- iedzīvotāju individuālie paradumi (izvēlētā gaisa temperatūra dzīvoklī un koplietošanas telpās, izvēlētā karstā ūdens temperatūra un patēriņš, telpu vēdināšanas paradumi u.c.).
Salīdzinot dažādu ēku siltumenerģijas patēriņu šos aspektus ir ļoti būtiski ņemt vērā, jo kompleksas iedzīvotāju darbības, kas saistītas ar gudru enerģijas lietošanu un tās ekonomiju, samazina ēkas kopējo siltumenerģijas patēriņu.
Individuālā siltummezgla priekšrocības
Lai uzturētu komfortablu temperatūru dzīvoklī atšķirīgos laikapstākļos, svarīgi ir prasmīgi izmantot iespējas, ko nodrošina ēkās individuālais siltummezgls. To iespējams ieregulēt atbilstoši vēlamajai temperatūrai ēkā – ārgaisa temperatūrai pazeminoties, sistēma automātiski palielinās siltumenerģijas patēriņu, lai gaisa temperatūra mājā nepazeminātos, savukārt ārgaisa temperatūrai paaugstinoties, siltumenerģijas patēriņs samazināsies, bet iedzīvotāju komforta līmenis saglabāsies.
Ēkas individuālais siltummezgls ļauj uzturēt atšķirīgas gaisa temperatūras dažādos diennakts posmos – piemēram, dienas laikā, kad lielākā daļa iedzīvotāju atrodas darba gaitās, un naktī temperatūru iespējams samazināta par dažiem grādiem, bet no rīta un vakarā to automātiski var paaugstināt.
Vēl viens būtisks faktors, kas ietekmē siltumenerģijas patēriņu, ir ēkas tehniskais stāvoklis jeb ēkas siltumnoturība. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati par centrālo siltumapgādi liecina, ka lielākie siltumenerģijas zudumi – 30–50% un vairāk – rodas tieši pašā ēkā, tāpēc jo īpaši nozīmīga ir mājas iedzīvotāju un apsaimniekotāja sadarbība dažādu energotaupīšanas pasākumu īstenošanai.
Uzņēmums “Liepājas enerģija” visās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās, kas pieslēgtas pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai, ir uzstādījis telemetrijas sistēmu, kas ne vien pašam uzņēmumam, bet arī katram namu apsaimniekotājam ļauj tiešsaistē sekot līdzi tekošajam mājas siltumenerģijas patēriņam, kā arī ļauj analizēt patēriņu par jebkuru atsevišķu periodu. Tieši siltumenerģijas patēriņa salīdzinājums dažādos periodos sniedz iespēju namu apsaimniekotājam kopīgi ar iedzīvotājiem izvērtēt, kādi energotaupīšanas pasākumi ēkā būtu nepieciešami, lai siltumenerģijas patēriņu optimizētu.
Sakārtoti siltumtīkli dod drošības sajūtu
“Liepājas enerģija” rūpējas par efektīvu enerģijas patēriņu, gadu no gada rekonstruējot pilsētas kopējos siltumtīklus un māju pagrabos esošās tranzīta trases. Aizvadītajā vasarā rekonstruēti 3,7 km siltumtīklu, bet no jauna izbūvēti 2,45 km.
Uzsākta arī māju pagrabos esošo tranzīta siltumtrašu rekonstrukcija – darbi norit pirmajos trīs objektos Jūras ielā 3, 5 un Rīgas ielā 8. Kopumā apkures sezonas laikā plānots rekonstruēt 4,8 km tranzīta trašu 140 objektos.
Centralizētās siltumapgādes priekšrocības:
Lai pieteiktos centralizētās siltumapgādes pakalpojumam, sazinies ar “Liepājas enerģija” speciālistiem, zvanot pa tālr.: 63425904 vai rakstot e-pastu: [email protected]. Papildu informāciju meklē uzņēmuma mājas lapā www.liepajasenergija.lv. |
Rekonstruējamo siltumtīklu garums sarūk ar katru gadu (pērn rekonstruēti 4,6 km), un šobrīd atjaunoti jau vairāk nekā 80% visu tīklu. Uzņēmums plāno, ka līdz 2020. gadam pilnībā rekonstruēti būs visi pilsētas siltumtīkli.
Klienti novērtē ērtības
Centralizētā apkure gadu no gada arvien vairāk tiek ierīkota arī pašvaldības iestādēs, privātmājās un komercobjektos. Tā, piemēram, pērn šajā sektorā tie ir bijuši 28 jaunpieslēgti objekti – no tiem 64% privātais sektors un dzīvojamās mājas. Salīdzinājumam 2010. gadā pieslēgti tika 16 jauni objekti, bet šogad uzņēmums “Liepājas enerģija” izbūvējis 37 jaunus pieslēgumus.
Ja izlemts par labu centralizētajai siltumapgādei, pirmais solis ir tikšanās ar “Liepājas enerģijas” speciālistiem, lai izvērtētu pieslēguma iespēju konkrētajam objektam – atrašanās vieta, attālums, kādā atrodas uzņēmuma siltumtīkli, iespējamais pieslēguma izbūves maršruts, ekonomiskais pamatojums u.c. Lai gan uzņēmums ir pretimnākošs un mēģina rast labāko risinājumu katram potenciālajam klientam, tomēr ir arī situācijas, kad nākas atteikt – piemēram, ja īpašums atrodas pārāk tālu no uzņēmuma siltumtīkliem un pieslēguma izbūvē nav ekonomiska ieguvuma ne vienai no pusēm. Tāpat mēdz būt situācijas, kad jaunā pieslēguma cauruļvadi jāizbūvē caur trešās personas īpašumu, bet ja kaimiņš nepiekrīt, tad var izrādīties, ka citas pieslēguma iespējas fiziski nepastāv. Tomēr, ja pieslēgums ir iespējams, tad nākamais solis ir tehnisko noteikumu pieteikuma pieprasījums, kam tālāk seko projekta izstrāde un saskaņošana ar attiecīgajām pilsētas institūcijām. Kad saņemts apstiprinājums būvdarbu uzsākšanai, “Liepājas enerģija” veic pieslēguma izbūvi, bet jaunais klients ēkas siltummezgla un apkures sistēmas izbūvi. Noslēdzošais posms ir siltumenerģijas skaitītāja uzstādīšana un pakalpojuma lietošanas līguma noslēgšana.
“Liepājas enerģija” aicina neatlikt tikšanos ar uzņēmuma speciālistiem.
PADOMI Ietaupīt palīdzēs ikdienas paradumu maiņa Ir nosacījumi, ko ikdienā katrs iedzīvotājs vai katra dzīvojamā māja var ievērot, lai samazinātu siltumenerģijas patēriņu:
|