Mīti par siltumapgādi

Cilvēku prātos izveidojušies vairāki mīti par siltumapgādi, kuriem ir maz kas kopīgs ar patiesību.

 

1.    MĪTS

Atsakoties no centralizētās apkures, veidojot savu apkures sistēmu būs lētāk

Pastāv arī iespēja decentralizēt pilsētas apkures sistēmu un pie katras vai vairākām daudzstāvu mājām novietot savu katlumāju, bet būtu jāizvērtē riski:

  1. Iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem jāuzstāda katlumāja, jārūpējas par kurināmā piegādi, katlumājas darbību un nepārtrauktu siltumapgādi;
  2. Vienas nelielas katlumājas uzstādīšanai nepieciešamais finansējums  vairāki desmiti tūkstoši latu, kas jāatrod mājas uzkrātajos naudas līdzekļos vai arī   jāpiesaista kredītresursi;
  3. Jānodrošina regulāri maksājumi par kurināmo 100% apmērā. Pretējā gadījumā var izveidoties situācija līdzīgi kā mājām Kūrmājas prospektā, kad nenomaksātu parādu dēļ rudenī siltumenerģijas padeve nebija iespējama;
  4. Pie šā brīža Liepājas siltumenerģijas tarifa ieguvums varētu būt aptuveni 20%, bet samazinoties pilsētas siltumenerģijas cenai, bet pieaugot kurināmā cenai, ieguvumi jau nākamajā gadā būtu ievērojami mazāki, ja būs vispār. Siltumenerģijas ražošanas izmaksām klāt noteikti jāpierēķina arī kredīta maksājumi, ja nauda piesaistīta no kredītiestādes;
  5. Lai izbūvētu savu katlumāju, mājas iedzīvotājiem jāvienojas un jāpieņem  lēmums;
  6. Nelielu katlumāju izbūvei, ko veic paši iedzīvotāji nav iespējams piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus;
  7. Atslēdzot vienu vai vairākas mājas no centralizētās apkures sistēmas, siltumenerģija dārgāka kļūs tiem, kas turpinās saņemt centralizētu siltumu;
  8. Izbūvējot savas katlumājas, tiek sagrauta pilsētas centralizētā apkures sistēma un tas ir neatgriezenisks process;
  9. Centralizētas siltumapgādes gadījumā, pašvaldība nes atbildību par siltumapgādes nodrošināšanu un iesaistās tās sakārtošanā kā uzņēmuma SIA „Liepājas enerģija” kapitāla daļu turētājs (39%). Gadījumā, ja namu iedzīvotāji izbūvēs savas katlumājas ,  pašvaldībai nebūs nekādu tiesību iesaistīties siltumapgādes jautājumu risināšanu un tā nenesīs atbildību par siltumapgādes nodrošināšanu.

 

2. MĪTS

Nav nekādas skaidrības kā veidojas siltumenerģijas tarifs

Siltumenerģijas tarifa aprēķināšanu nosaka metodika, kura ir noteikta likumdošanā. Tas ir visai sarežģīts aprēķinu kopums, kurā būtiskas ir divas galvenās daļas – kurināmā izmaksas un ražošanas izmaksas.

Ražošanas izmaksas veido aptuveni 30% no siltumenerģijas tarifa, tajās ietilpst siltumenerģijas ražošanas un piegādes izmaksas, kā arī darba algas un ražošanai nepieciešamo resursu izmaksas t.sk. elektroenerģija, ūdens utt. Apstiprinātajā tarifā šī ir nemainīgā sastāvdaļa.

Siltumenerģijas tarifa mainīgā sastāvdaļa ir kurināmā izmaksas, ko veido kurināmā cena un daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu vienu MWh (megavatstundu) siltumenerģijas. Kurināmā izmaksas sastāda ~70% no siltumenerģijas tarifa. SIA „Liepājas enerģija” šobrīd kā kurināmo izmanto tikai dabas gāzi, kam valstī ir noteikta mainīgā cena. Līdz katra mēneša 10. datumam AS „Latvijas gāze” paziņo tekošā mēneša gāzes cenu. Piemēram, 2010. gada februārī dabas gāzes cena lielajiem patērētājiem, pie kuriem pieder arī SIA „Liepājas enerģija”,  bija 189,85 Ls/1000m3 +PVN. Pamatojoties uz Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes 21.08.2008. lēmumu   par SIA „Liepājas enerģija” siltumapgādes tarifu pie diferencētiem a/s „Latvijas gāze” dabasgāzes tirdzniecības gala tarifiem, siltumenerģijas tarifs 2011. gada februārī  bija noteikts 46,53 Ls/MWh + PVN. Salīdzinājumam 2010. Gada februārī gāzes cena bija 149,85 Ls/1000m3, bet siltumenerģijas tarifs – 38,92 Ls/MWh + PVN. Gāzes cenas pieaugums 26,6%, izrietoši siltumenerģijas tarifa pieaugums 18,1%.

Liepājas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators 2008.gada 21. augustā  apstiprināja SIA „Liepājas enerģijas” diferencēto siltumenerģijas tarifu, kas mainās atbilstoši gāzes cenai. Cena norādīta bez PVN.  PVN iedzīvotājiem no 2011. gada 1. janvāra 12%, bet juridiskajām personām 22%.

 

Dabasgāzes tirdzniecības gala tarifs LVL/tūkst.nm3

Siltum- enerģijas tarifs, LVL/MWh

 

124.85

34.69

 

 134.85

36.38

 

149.85

38.92

2010. gada janvāris

 164.85

41.45

 

179.85

43.99

 

194.85

46.53

2011. gada janvāris, februāris

209.85

49.06

2010. gada decembris

224.85

51.60

 

244.85

54.98

 

 

3.     MĪTS

Vienīgais veids, kā samazināt maksu par apkuri un karsto ūdeni  ir samazināt siltuma tarifu

Lai samazinātu siltumenerģijas ražošanas izmaksas, SIA „Liepājas enerģija” katru gadu veic ievērojamas investīcijas. Piecu gadu laikā siltuma ražošanā un pārvadē ieguldītas investīcijas 12,45 miljonu latu apmērā, kā rezultātā likvidētas nerentablās katlumājas un siltumtrašu posmi, likvidēta četru cauruļvadu sistēma, uzstādīta siltumenerģijas uzskaites sistēma, izbūvēta koģenerācijas stacija Tukuma ielā 2a un piesaistīts 5,2 miljoni LVL ES finansējums siltumtrašu renovācijai un biomasas (šķeldas) koģenerācijas stacijas izbūvei. Biomasa ir ievērojami lētāks kurināmais nekā dabas gāze un plānots, ka ar biomasu saražotais siltumenerģijas daudzums jau 2013. Gadā sastādīs aptuveni 60% no visas saražotās siltumenerģijas.

2010. gadā līdz ar maģistrālo siltumtīklu rekonstrukciju „Liepājas enerģija” ir samazinājusi zudumus trasēs par 17%, bet no darbības uzsākšanas brīža samazinājums ir 57,4 %. Kopējā sistēmas efektivitāte piecu gadu laikā ir palielināta no 55,7% līdz 72,1%.

Ieguldīto un plānoto investīciju rezultātā uzņēmums tarifu var samazināt par  20-30%.  Tomēr maksu par apkuri samazināt var arī paši iedzīvotāji, samazinot siltumenerģijas patēriņu mājās. To var izdarīt pareizi noregulējot siltummezglu, sakārtojot iekšējo apkures sistēmu, iespējams to pārbūvējot no vertikālās uz horizontālo (dod iespēju, atslēgt nemaksātājus, neietekmējot pārējos) un protams veicot kompleksus mājas sakārtošanas un siltināšanas pasākumus. Pašlaik vidēji mājas patērē ap 220-240 kWh/m2 gadā, bet veicot renovāciju patēriņu iespējams samazināt līdz 40-80 kWh/m2 gadā. Tātad izmaksu samazinājums būtu 60-80%.

 

4.     MĪTS

Nekas netiek darīts turpmākam siltuma tarifa samazinājumam

Uzņēmumam ir 3 galvenie virzieni, kas ļaus samazināt izmaksas:

  • 1. Uzņēmums saņēma atbalstu maģistrālo trašu rekonstrukcijas projektam 3 milj. latu apmērā no ES Kohēzijas fonda, lai samazinātu siltuma zudumus siltumtīklos. 2010.gadā ir realizēta projekta pirmā kārta, rekonstruējot 11 maģistrālo siltumtrašu posmus ar kopējo garumu 5900 m, bet projektu pabeigs 2011. gadā.
  • 2. 2010.gadā nodeva ekspluatācijā koģenerācijas staciju Tukuma ielas katlumājā, kas ļaus samazināt siltumenerģijas izmaksas vidēji par 7%;
  • 3. 70% no kopējām izmaksām ir maksa par gāzi, tādēļ tiek plānots pāriet uz lētāka kurināmā – biomasas (šķeldas) izmantošanu. Kaiju ielā 33 paredzēts uzstādīt ūdenssildāmos katlus un koģenerācijas iekārtu, kuri kā kurināmo izmantos šķeldu, lai varētu izmantot lētāku kurināmā veidu un nebūt atkarīgiem no straujām dabasgāzes cenas izmaiņām. Iespēja izvēlēties lētāko kurināmo konkrētajā brīdī būs pamatojums, kāpēc centralizētais siltums būs lētāks nekā citi siltumapgādes veidi. Uzņēmums plāno, ka varēs ar biomasu saražot līdz pat 60 -70% no visas siltumenerģijas.

 

5.     MĪTS

Ar elektrību sildīties ir lētāk

Siltumenerģijas tarifs tagad ir 46,53 Ls/MWh + PVN, bet elektrības tarifs par 36% dārgāks  pašlaik 66,87 Ls/MWh + PVN, bet sākot ar 1. aprīli tas vēl pieaugs. Turklāt iedzīvotajam vēl būtu jānopērk vairāki sildītāji, bieži vien esošie elektro tīkli neatļauj pieslēgt palielinātas jaudas, lai jaudu palielinātu jāveic papildus ieguldījumi. Saskaņā ar uzņēmumam pieejamajiem datiem pirms apkures pieslēgšanas rudenī un pēc apkures atslēgšanas pavasarī strauji pieaug elektroenerģijas rēķini mājsaimniecībām Turklāt bez uzraudzības atstāti elektrosildītāji var radīt bīstamas situācijas un nenodrošina komfortablu temperatūru visā dzīvoklī.

Tuvāko gadu laikā SIA „Liepājas enerģija” plāno veikt investīcijas, kas samazinās tarifu par 20-30%, kamēr elektroenerģijas tarifs pēc ekspertu  viedokļa pieaugs.

Atgriezties

PIESAKIES KONSULTĀCIJAI